Ukrainā arvien biežāk sastopas ar ieilgušā kara sekām
Dalība ES ir daudzu ukraiņu sapnis, arī Martai Čumalo no Ļvivas. Viņa ir vadītājas vietniece nevalstiskajā organizācijā "Sieviešu perspektīvas centrs".
"Mēs esam noguruši. Daudziem ir depresija un trauksme. Tas ir ļoti smagi, daudziem mūsu sabiedrībā tagad ir garīgās veselības problēmas, jo šis lielais iebrukums turpinās jau divus gadus. Ir grūti tam visam iet cauri. Bet mums patiešām palīdz doma, ka kādu dienu, – jā, tas nebūs rīt –, bet kādu dienu mēs varēsim elpot brīvi un dzīvot bez visām šīm konservatīvajām lietām," norādīja Čumalo.
Latvijas Radio ar Čumalo sarunājās Eiropas Parlamentā. Viņa kopā ar vairāk nekā 20 aktīvistēm no dažādām valstīm ir atbraukusi uz Briseli, lai runātu par situāciju sieviešu un minoritāšu tiesību jomā. Viņas ir sapulcinājusi Zviedrijas nevalstiskā organizācija "Sieviete sievietei".
Čumalo sacīja, ka Ukrainas sabiedrība ir liela un daudzveidīga, tomēr cilvēki tajā sāk arvien vairāk sastapties ar ieilgušā kara sekām:
"Mūsu sabiedrībā pašlaik ir izteikts pieprasījums pēc toksiskās maskulinitātes, jo pašlaik notiek karš, kas nostiprina tradicionālās sieviešu un vīriešu lomas. Jau tagad mēs redzam, kā šīs tendences ietekmē sabiedrību. Piemēram, mēs sastopamies ar arvien lielāku sadzīves vardarbības gadījumu skaitu kara veterānu ģimenēs.
Bet policija un arī tiesas neko šādos gadījumos nedara, jo šie vīrieši tiek uzskatīti par varoņiem un Ukrainas konservatīvā un tradicionāli noskaņotā sabiedrības daļa viņiem ļoti uzticas."
Karā pieredzētās šausmas mēdz veicināt dzeršanu un arī agresīvu reakciju, kas cieši saistīta ar vardarbību ģimenē. Ļvivā ir arī daudz cilvēku, kas bija spiesti pamest savas mājas citās Ukrainas daļās. Arī daudzi no šiem cilvēkiem ir sastapušies ar traumatisku pieredzi.
Ukrainā ir ratificēta arī Stambulas konvencija.
"Daudzus gadus mēs cīnījāmies par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Mēs daudz ko darījām un daudz ko panācām, bet ne ratifikāciju. Tad, kad ES to iekļāva integrācijas paketē, tad Stambulas konvencija tika uzreiz ratificēta," skaidroja Čumalo.
Tagad Čumalo un viņas kolēģes mēģina panākt, lai ES iestādes sekotu arī tam, kā Ukrainā tiek iedzīvināti Stambulas konvencijā ietvertie principi par sieviešu aizsardzību no vardarbības.
Ļvivas aktīviste saredz arī vēl kādu satraucošu tendenci. "Pēc kara sabiedrībās vienmēr ir tendence atgriezties pie reliģijas un pie tradicionālām dzimumu lomām.
Jau tagad mēs sastopamies ar nopietniem uzbrukumiem mūsu reproduktīvajām tiesībām. Jau tagad plaši pazīstami radikālie politiķi sāk paziņot, ka sievietēm ir jādzemdē vairāk bērnu.
Tieši tāpēc mums ir jāturpina darīt to, ko mēs darām," pauda Čumalo.
Ziemeļmaķedonijā pieaug eiroskepticisms
Ja Ukrainas ceļš uz dalību ES vēl tikai sākas, tad Ziemeļmaķedonija mēģina to panākt jau vairākus gadus. Vispirms sarunu sākšanu bloķēja Grieķija, kas pieprasīja mainīt valsts nosaukumu. Kad tas tika atrisināts, tad savus šķēršļus sāka likt Bulgārija, kas pašlaik pieprasa grozīt Ziemeļmaķedonijas konstitūciju un pieminēt tajā etniskos bulgārus, kuri dzīvo šajā valstī.
Tādēļ, kā saka nevalstiskās organizācijas "Marginalizēto koalīcija" izpilddirektore Irēna Cvetkovika, šobrīd Ziemeļmaķedonijā ir vērojams zināms panīkums:
"Šis process sastāv no pozitīvākiem un negatīvākiem posmiem. Dažreiz šis ceļš var būt ļoti sarežģīts. Ziemeļmaķedonijas gadījums to skaidri pierāda. Lai iekļūtu ES, mēs esam nomainījuši valsts nosaukumu, bet tad mums nācās vilties. Tas ir ļoti problemātiski, jo šo iemeslu dēļ iedzīvotāju vidū strauji pieaug eiroskepticisms.
Mēs jūtam, ka bezcerība un bailes kļūst par dominējošiem spēkiem mūsu publiskajā telpā. Tas savukārt rada pateicīgu augsni neliberālām tendencēm, kustībai pret dzimtes ideoloģiju un populismam."
Tas var kalpot par brīdinājumu arī citām kandidātvalstīm, tostarp Ukrainai.
Pēc Cvetkovikas domām, arī ES vajadzētu spert aktīvākus soļus, lai veicinātu pozitīvas pārmaiņas Ziemeļmaķedonijā:
"Ziemeļmaķedonijas pievienošanās ES bieži vien tiek uztverts kā process, kurā viena puse pieprasa un otra lemj, kad pasniegt šo dāvanu. Bet es to tā neredzu. Manuprāt, te runa ir par attiecību veidošanu, kas cita starpā balstās uz kopīgām vērtībām un kopīgiem mērķiem."
Aktīviste norādīja, ka ceļš uz ES ir būtisks, jo tieši šajā laikā tiek nostiprinātas sieviešu un LGBT kopienas tiesības, sabiedrība kļūst atvērtāka un iecietīgāka. Tomēr, ja pārmaiņas tiek pamatotas tikai ar Briseles prasību izpildi, tad daļā sabiedrības var rasties pretreakcija.
"Te vienmēr ir risks, – un tas jau notiek Ziemeļmaķedonijā, ka
sabiedrībā var rasties priekšstats, ka vienlīdzīgas tiesības sievietēm un LGBTIQ kopienai nav īsti mūsu vērtības, bet gan kaut kas no Rietumiem, ko mēs ieviešam, lai izpildītu viņu izvirzītās prasības.
Bet tas ir mūsu darbs. Tas ir uzdevums mūsu sabiedrībai, kā arī aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem strādāt, lai radītu tādu sabiedrību, kas saprastu, ka šīs vērtības nāk par labu mūsu cilvēkiem, nevis tikai vajadzīgas, lai izpildītu iestāšanās procesa kritērijus," pauda Cvetkovika
Stambulas konvencija ir ratificēta gan Ziemeļmaķedonijā, gan Kosovā, gan arī visās citās Rietumbalkānu valstīs, kas vēlas pievienoties ES. Tā ir spēkā arī Moldovā.
Kosovā notiek pāreja no patriarhālām vērtībām
Kosova pagaidām ir atzīta tikai par iespējamo ES kandidātvalsti. Tas nozīmē, ka Prištinas pievienošanās process vēl būs garš. Progresa trūkums oficiālajās sarunās sarūgtina Valmiru Rašiti no organizācijas "Kosovas sieviešu tīkls".
"Mēs joprojām domājam, ka tas ir diezgan politisks process. Tas ir kā tāds bezgalīgs ceļš, kura laikā tiek mērīts progress, skaidri nezinot, kāds tad īsti ir atskaites punkts, kas būtu jāsasniedz, un vai mēs kādreiz ieraudzīsim taustāmas pārmaiņas mūsu ceļā uz ES," sacīja Rašiti.
Gan Rašiti, gan pārējās sieviešu tiesību aizstāves saka, ka viņu cīņā lieti noder ikgadējais progresa novērtējums, ko sniedz Eiropas Komisija. Vispirms viņas mēģina panākt, ka šajos dokumentos tiek iekļautas arī rekomendācijas sieviešu un minoritāšu tiesību jomā, bet vēlāk seko to izpildei.
"Ir skaidri redzams, ka mūsu valdība uztver šos mērķus krietni nopietnāk tad, ka tie ir iekļauti ES ziņojumos.
Tādēļ mēs pieturamies pie šiem mērķiem un pieprasām, lai valdība izpildītu to, kas tiek norādīts ikgadējā progresa ziņojumā," skaidroja Rašiti.
Rašiti sacīja, ka Kosovā, līdzīgi kā Ziemeļmaķedonijā, notiek pāreja no patriarhālām vērtībām pie atvērtākas sabiedrības:
"Kosovai vēl ir tāls ceļš ejams līdz ES, tomēr iestāšanās process kā tāds un prasības, ko ES ir uzlikusi mūsu valdībai, ir būtiski palīdzējuši mūsu mērķu sasniegšanai. Te es runāju par dzimumu līdztiesību. Mēs kā nevalstiskā sektora sieviešu tiesību aktīvistes uzskatām, ka Kosovas sabiedrībā tagad notiek pāreja.
No vienas puses, mēs joprojām pieturamies pie patriarhālām vērtībām, bet, no otras puses, mēs vēlamies pievienoties ES un līdz ar to iekļaut arī atbilstošas vērtības, proti, dzimumu līdztiesību, attīstītāku demokrātiju un likuma varu."
Viens konkrēts piemērs ir to upuru aizsardzība, kas cietuši no vardarbības ģimenē.
"Daudzu gadu garumā sieviešu tiesību organizācijas lobēja, lai tiktu piešķirts vairāk līdzekļu centriem, kur sievietes, kas cietušas no vardarbības ģimenē, varētu patverties. Mēs nevarējām to panākt līdz brīdim, kad šī rekomendācija parādījās ziņojumā. Tagad šiem centriem ir ilgtspējīgāks finansējums. Ja agrāk viņiem piešķīra naudu no sešiem līdz deviņiem mēnešiem, tad tagad viņiem ir līdzekļi vismaz trim gadiem," pastāstīja Rašiti.
Lai gan Kosova, Ziemeļmaķedonija un Ukraina katra atrodas atšķirīgā situācijā, daudzas problēmas, ko apraksta šīs sieviešu tiesību aktīvistes, ir diezgan līdzīgas. Visas cer, ka dalība ES nesīs labāku dzīvi, padarīs sabiedrību atvērtāku, drošāku un arī pārticīgāku.
Bet ceļš šī mērķa sasniegšanā var būt garš, pārbaudījumu pilns un ne vienmēr taisnīgs. Tomēr spēku dod vēlme elpot brīvi.
