Viena no problēmām ES centienos piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu ir sprāgstvielu trūkums.
Līdz ar Aukstā kara beigām strauji sarucis pieprasījums pēc ieročiem, un tāpēc daudzi Eiropas sprāgstvielu ražotāji bijuši spiesti savu darbību izbeigt.
Sprāgstvielu ražošanas rūpnīcas būvniecība no nulles var ilgt no trim līdz septiņiem gadiem, norāda izdevums. Procesu sarežģī drošības un vides aizsardzības normas, kas traucē ražošanas paplašināšanu.
Vēl viena problēma ir darbaroku trūkums nozarē, jo nav daudz cilvēku, kas pēc augstskolas beigšanas grib strādāt sprāgstvielu jomā.
Daļa šāviņu piegādātāju sprāgstvielas meklē citās valstīs, arī Indijā un Japānā.
Neraugoties uz visiem sarežģījumiem, šāviņu ražošanā jaušams zināms progress, norāda izdevums.
Atbilstoši prognozēm līdz šā gada beigām šāviņu ražošanas apjomi ES būs sasnieguši 1,4 miljonus šāviņu gadā.
Tikmēr Spānija pavēstījusi, ka jau šogad Ukrainai piešķirs militāro palīdzību viena miljarda eiro apmērā.
Tā pirmdien vizītē apmeklējot Madridi, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ar premjerministru Pedro Sančesu parakstīja vienošanos par sadarbību drošības jomā.
Vēl piecus miljardus eiro Spānija Ukrainai piešķirs caur Eiropas Miera fondu līdz 2027. gadam. Zelenskis izteica atzinību Spānijai par tās lēmumu nodrošināt Ukrainas militārajiem spēkiem papildu šāviņus un bruņumašīnas.
Neoficiāli izskanējis, ka šīs vienošanās ietvaros Spānija nodrošinās raķetes "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmām. Zelenskim bija jāierodas Spānijā šā mēneša sākumā, taču viņš braucienu atlika, pēc tam kad Kremļa spēki sāka jaunu, intensīvu uzbrukumu Harkivas apgabalam.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
