Ukrainas aģentūra "Unian" atsaucas uz Vācijas kanclera Olafa Šolca interviju, kurā viņš uzsvēra, ka esot skaidri noteikumi par tās ieroču piegādi Kijivai, un tie darbojas. Viņa politikas mērķis esot nepieļaut, ka karš Ukrainā pārvēršas par "lielo karu".
Bet Itālijas premjerministre Džordža Meloni paziņoja, ka jābūt uzmanīgiem, aicinot rietumvalstis ļaut Ukrainai veikt triecienus Krievijas teritorijā ar to piegādātajiem ieročiem. Meloni norādīja, ka, lai gan NATO pozīcijai jābūt stingrai, tai arī jābūt tādai, kas neatstāj vietu neskaidrībām.
Savukārt Itālijas vicepremjers un ārlietu ministrs Antonio Tajāni norādīja, ka viņa valsts ir neatņemama NATO sastāvdaļa, bet katrs lēmums jāpieņem koleģiāli. Ukrainā nebūšot Itālijas karavīru un tai piegādātie ieroči tiek izmantoti valsts iekšienē.
Arī otrs vicepremjers – nacionālkonservatīvās partijas "Līga" līderis Mateo Salvīni atgādināja, ka viņa valsts ne ar vienu nekaro.
Bijis pareizi palīdzēt Ukrainai militāri, bet nevar būt runas par aizlieguma atcelšanu Kijivai dot triecienus militārajiem objektiem Krievijā.
Atcelt aizliegumu Stoltenbergs aicināja intervijā žurnālam "Economist". Viņš pieminēja smagās kaujas pie Harkivas uz uzsvēra, ka liegums ļoti apgrūtina tās teritorijas aizsardzību. Par šādas atļaujas došanu diskusija notiek arī lielākajā donorvalstī – ASV.
Zelenskis aicina palielināt F-16 iznīcinātāju piegādi
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikmēr savā ikvakara uzrunā aicinājis rietumvalstu partnerus pieņemt lēmumu, kas ļaus preventīvi uzbrukt Krievijas karaspēka dislokācijas vietām, kā arī paātrināt un palielināt F-16 iznīcinātāju piegādi Ukrainai.
Zelenskis norādīja, ka Ukrainai ir zināmi Krievijas karaspēka koncentrācijas punkti un Krievijas raķešu un kaujas lidmašīnu palaišanas zonas.
Viņš atzīmēja, ka šo Krievijas spēju iznīcināšana glābtu tūkstošiem dzīvību un nodrošinātu kara paplašināšanās neiespējamību. Viņš arīdzan piebildis, ka tas ir tikai politisks lēmums, kas rietumvalstu partneriem būtu jāpieņem.
Ukrainas prezidents aicinājis Centrālāzijas valstu līderus piedalīties nākammēnes Šveicē paredzētajā Ukrainas miera samitā. Aicinājumu Zelenskis izteicis sarunā ar Centrālāzijas reģiona žurnālistiem. Ukrainas prezidents norādījis, ka reģiona valstu līderiem nevajadzētu baidīties piedalīties miera samitā, piebilstot, ka to dalība samitā nekļūtu par iemeslu, lai Putins tām uzbruktu.
Paredzēts, ka jūnijā gaidāmajā Ukrainas miera samitā piedalīsies vismaz 80 valstis.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
