Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas

Ar Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) lidrobotu svētdien Krievijā Orenburgas apgabala Orskā veikts trieciens mērķu tālās atpazīšanas radiolokācijas stacijai "Voroņež M", ukraiņu bezpilota lidaparātam uzstādot jaunu nolidotā attāluma rekordu. Uzbrukums mērķim noticis netālu no Kazahstānas robežas.

"Ukraiņu bezpilota lidaparāts līdz pretinieka objektam pārvarējis vairāk nekā 1800 kilometru, uzstādot jaunu lidrobota kamikadzes trieciena diapazona rekordu," tīmekļa izdevumam "Ukrainska pravda" pavētījis avots GUR.

Krievijas sociālajos medijos iepriekš bija parādījusies informācija, ka pie Orskas "nogāzies bezpilota lidaparāts" un ka "mērķis, iespējams, bija militārs objekts".

Saskaņā ar līdz šim pieejamiem datiem, nav cietušo vai bojāgājušo, kā arī nav nodarīti postījumi infrastruktūrai.

Krievijas Telegram kanāli "Military Informant" un "Rybar" apgalvoja, ka ukraiņu drons mēģinājis uzbrukt "Voroņež M" radiolokācijas stacijai Gorkovskas ciematā pie Orskas.

Voroņežas radaru saimes radari ir Krievijas kodoldrošības sastāvdaļa, un tie ir paredzēti kosmosa un aerodinamisko objektu, tostarp ballistisko un spārnoto raķešu vadīšanai. 

"Voroņež M" spēj atklāt mērķus līdz pat 6000 kilometru attālumā un vienlaikus uzraudzīt līdz 500 objektiem, vēstīja medijs "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība".

Kā redzams fotogrāfijās, 23. maija rītā bezpilota lidaparāti uzbruka militārajai vienībai Glubokas ciematā Krasnodaras reģionā, sabojājot radaru staciju "Voroņež DM". Tas viss notika Krievijas mācību laikā, lai pārbaudītu nestratēģisko kodolieroču sagatavošanu un izmantošanu.

Iepriekšējais ukraiņu lidrobota lidojuma rekords bija līdz objektam Salavatā, Baškortostānā, kas Ukrainas robežai atrodas par 140 kilometriem tuvāk nekā Orska.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti