Latvijas premjere Berlīnē tika sagaidīta ar militāro godasardzi; abu līderu tikšanās pēc tam ilga vairāk, nekā plānots.
Abu valstu valdību vadītāji pārrunāja drošības jautājumus, divpusējo ekonomisko sadarbību, kā arī militāro atbalstu Ukrainai.
Siliņa pateicās Vācijai par tās vadošo lomu un ieguldījumiem Baltijas valstīs, bet Latvijā – tieši drošībā un ekonomikā.
Abām valstīm ir iespēja sadarboties ne tikai ekonomikā, bet arī transporta jomā un militārās industrijas attīstībā. Latvija arī augstu novērtē Vācijas militāro atbalstu Ukrainai.
Siliņa izteica gandarījumu par Vācijas gatavību krīzes gadījumā aizstāvēt Latviju.
"Vācija ir Latvijas stratēģiskais partneris – divpusēji, reģionāli un starptautiskajās organizācijās, kā arī Eiropas Savienībā un NATO, kur mēs kopā jau esam 20 gadus. Tas saskan ar Latvijas nacionālajām interesēm, jo mēs patiesi vēlamies vēl vairāk Vācijas Latvijā.
Man prieks, ka kanclers paziņoja, ka Vācija arī krīzes gadījumā NATO ietvaros aizstāvētu Latviju, tāpat kā savu un jebkuru citu NATO valsti. Mēs vienojāmies arī par Vācijas investīciju nozīmi mūsu ekonomikā un ilgtermiņa sadarbību zaļās enerģijas jomā."
Abu valstu līderi atzina, ka ir jāstiprina aizsardzības spējas. Siliņa paziņoja, ka Latvija ir atvērta dažādām iespējām Eiropas Savienības aizsardzības spēju finansēšanai. Taču ieguldīt tajās vajag jau tagad.
Tikmēr Vācijas valdības vadītājs atzinīgi vērtējis Latvijas pieredzi cīņā pret dezinformāciju, sakot, ka viņa valsts var daudz ko iegūt. Viņš arī paudis, ka Eiropai ir jādara vairāk, lai atbalstītu Ukrainu.
Vācijas palīdzība Ukrainai ieroču piegādēs tūlīt sasniegs 28 miljardus eiro, bet Šolcs atzina, ka Rietumiem ir "jādara vairāk", lai atbalstītu Ukrainu. Šolcs arī pozitīvi novērtēja Čehijas munīcijas piegāžu iniciatīvu, iepērkot Ukrainai artilērijas lādiņus ārpus Eiropas.
Siliņa sarunā ar Šolcu aktualizējusi arī jautājumu par mangāna rūdas tranzītu, par kura reģionālo risinājumu uzrunāta arī Somija, Polija un abas Baltijas kaimiņvalstis.
Šolcs atzina, ka pašlaik starptautiskajā politikā ir sarežģīti laiki un ir jāņem vērā, ka dažas lietas, uz kurām paļāvāmies, vairs nav tādas, kā tām vajadzēt būt, īpaši norādot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Vācijas kanclers atgādināja, ka Latvija un Vācija ir cieši partneri 20 gadus ES un NATO, turklāt Vācijas sniedz savu artavu NATO austrumu flanga atbalstīšanā, proti, ar saviem karavīriem Lietuvā un gaisa telpas kontroli Igaunijā un tagad arī Latvijā.
