"Daži no viņiem teica, ka kalendārs ir pilnībā aizņemts. Daži atsakās, kad pieminam uzvārdu "Navaļnijs". Vienā vietā mums teica, ka apbedīšanas aģentūrām ir aizliegts ar mums sadarboties," viņa rakstīja.
Since yesterday we have been looking for a place where we can organize a farewell event for Alexey. We have called most of the private and public funeral agencies, commercial venues and funeral halls.
— Кира Ярмыш (@Kira_Yarmysh) February 27, 2024
Some of them say the place is fully booked. Some refuse when we mention the…
Navaļnija komanda bija cerējusi publisku atvadīšanos no politiķa sarīkot jau šīs darba nedēļas izskaņā.
Jau iepriekš vēstīts, ka Krievijas varasiestādes solīja Navaļniju apbedīt cietuma kapsētā. Šādi draudi viņa tuviniekiem izteikti, piederīgos cenšoties piespiest rīkot slēgtu bēru ceremoniju.
Pēc vairākas dienas ilgiem Krievijas varasiestāžu draudiem un šantāžas Krievijas kultūras un mediju darbinieki vienojās akcijā sociālajos tīklos, kurā aicināja prezidentu Vladimiru Putinu atdot Navaļnija mirstīgās atliekas opozicionāra mātei.
Aizvadītās nedēļas izskaņā opozicionāra līķis viņai atdots, pavēstīja politiķa preses sekretāre Jarmiša.
Navaļnija māte atzina, ka saņēmusi draudus no izmeklētājiem, kas pieprasījuši opozicionāru apglabāt slepenībā, bez publiskas atvadīšanās. Tā bija paredzēta nedēļas beigās, taču tagad nav skaidrs, vai tā notiks.
Opozīcijas līdera sabiedrotie aicinājuši cilvēkus turēties pretī bailēm un piedalīties protestos Krievijas prezidenta vēlēšanās 17. martā, nosaucot to par "Navaļnija pēdējo vēlēšanos", jo tas bija viņa pēdējais pilsoniskais aicinājums pirms nāves.
Tikmēr vairāki ārvalstu mediji apstiprinājuši sākotnēji Navaļnija līdzgaitnieces Marijas Pevčihas izplatīto informāciju par it kā plānoto ieslodzīto apmaiņu starp Vāciju un Krieviju.
Šīs sarunas esot notikušas starp Maskavu, Vašingtonu un Berlīni. Tās ilgušas jau divus gadus.
Krievija šajā apmaiņā būtu saņēmusi FSB virsnieku Vadimu Krasikovu, kurš Vācijā izcieš mūža ieslodzījumu par bijušā čečenu komandiera Zelimhana Hangošvili nogalināšanu Berlīnes parkā 2019. gadā. Bet Rietumi apmaiņas rezultātā būtu saņēmuši Navaļniju, kā arī divus ASV pilsoņus, kur viens no viņiem varētu būt bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vīlans, bet otrs – laikraksta "Wall Street Journal" reportieris Evans Gerškovičs. Abi apsūdzēti spiegošanā.
Izdevums "Politico", atsaucoties uz Rietumu amatpersonām, vēsta, ka sarunas par ieslodzīto apmaiņu patiešām ir notikušas, taču Kremlim neesot iesniegts neviens konkrēts priekšlikums, proti, plāns vēl neesot bijis tik detalizēts, kā par to runāja Marija Pevčiha.
Joprojām gan nav skaidrs, kāpēc šī apmaiņa tā arī nenotika. Un medijos izskanējuši dažādi pieņēmumi par šo tēmu. Viens pieļāvums ir tas, ka Putins nevēlējās Navaļniju atbrīvot šādas apmaiņas ceļā. Un, ja patiess ir Pevčihas apgalvotais, ka plāns jau bijis pabeigts un apmaiņai bija jānotiek drīz pēc Navaļnija nāves, tad varbūt viņš arī ticis nogalināts tieši tādēļ, ka Putins pārdomājis un nevēlējies viņu atbrīvot.
Kāda anonīma Rietumu amatpersona izdevumam "Politico" apstiprinājusi, ka sarunas starp abām valstīm pēc Navaļnija nāves turpinās, taču līdz šim neesot izteikts pat neformāls piedāvājums.
Krievijā politieslodzīto netrūkst un pamanāmākais šobrīd ir opozicionārs Vladimirs Kara-Murza. Tādēļ pieļaujams, ka varētu notikt vai jau notiek kādas sarunas par to, kā apmaiņā atbrīvot viņu.
Kara-Murzas sieva Jevgēnija uzskata, ka šādu politieslodzīto atbrīvošana ir jāpanāk par jebkuru cenu.
"Es ticu, ka tie cilvēki, kuru dzīvība ir pastāvīgās briesmās, ir jāatbrīvo, izmantojot jebkuru pieejamo metodi. Un, jā, ieslodzīto apmaiņa ir viena no šādām metodēm. Ir politieslodzīto saraksts Krievijas soda izciešanas sistēmā, kuru dzīvības ir pastāvīgās briesmās," teica opozicionāra sieva.
Laikraksts "The Financial Times" gan vēstīja, ka pēc Navaļnija nāves mazinājusies Berlīnes vēlme iesaistīties sarunās, jo tā neredzot nevienu Krievijā ieslodzīto, kuru būtu vērts apmainīt pret slepkavu, kas sēž cietumā Berlīnē.
KONTEKSTS:
Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde 16. februārī paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atradās ieslodzījumā kopš 2021. gada. Navaļnijs pērn decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.
Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša sestdien, 17. februārī, apstiprināja viņa nāvi.
Pēc ziņām par Navaļnija nāvi Latvijas prezidents un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību. Tikmēr Kremļa oponenti, kas pametuši Krieviju, ir tiešāki – Navaļnija nāvi sauc par slepkavību.
