Latvijas kaimiņvalsts valdības vadītāja arī atzīmēja, ka Igaunija nevēlas okupācijas, masu deportāciju un igauņu slepkavību atkārtošanos. Līdz ar to Igaunijas aizsardzība sākas Ukrainā, jo tur notiek cīņa ar Igaunijas ienaidnieku.
Spoke with @BBCHARDtalk about why we must continue supporting Ukraine.
— Kaja Kallas (@kajakallas) September 26, 2023
Russia's war against Ukraine is black and white, there's one aggressor and one victim. Europe's defence starts from Ukraine.https://t.co/tFkDXud8K2
"Katrs bērns zina, ka karš ir slikti un miers ir labi. Bet ir arī atšķirība starp mieru un mieru. Apvienotajā Karalistē pēc Otrā pasaules kara valdīja miers, un tas nozīmēja, ka jūs spējāt būvēt savu valsti. Režīma dēļ neviens nenomira", norādīja Kallasa.
"Igaunijā pēc Otrā pasaules kara beigām nebija cita kara, mums bija miers. Bet tas nozīmēja mūsu cilvēku masveida deportācijas uz Sibīriju, kur viņi gāja bojā.
Tas nozīmēja cilvēku masveida slepkavības. Tas nozīmēja mūsu kultūras apspiešanu, mēģinot izdzēst mūsu valodu. Tas viss notika šeit, kad valdīja miers. Tātad, pat ja pastāv miers, kas nav ilgtspējīgs, tas nenozīmē, ka cilvēku ciešanas beigsies", uzsvēra Kallasa.
Igaunijas premjerei arīdzan tika vaicāts par skandālu, kas izcēlies saistībā ar viņas vīra biznesa darījumiem Krievijā.
Igaunijā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka teju 70% igauņu prasa Kallasas demisiju.
Taču intervijā BBC viņa atkārtoti uzsvēra, ka negrasās atkāpties no amata, lai gan esot par to domājusi.
Kallasa pavēstīja, ka neesot izdarījusi neko sliktu. Viņa atzina, ka ir dusmīga uz vīru, kurš nav pienācīgi informējis par savu biznesu, taču jebkādas biznesa saites ar Krieviju ir pārrautas un vīrs jūtoties ļoti vainīgs. Viņš domājis, ka palīdz Igaunijas kompānijai, kas centās slēgt biznesu Krievijā.
