Belgrada apgalvoja, ka policisti tika aizturēti Serbijas teritorijā, bet Priština uzstāja, ka policisti tika nolaupīti Kosovas teritorijā.
"Mēs apstiprinām, ka trīs nolaupītie policisti ir atbrīvoti.
Lai gan mēs priecājamies, ka viņi var atgriezties pie savām ģimenēm, šī nolaupīšana ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums un par to ir jāsoda," sociālajos medijos paziņoja Kosovas premjerministrs Albins Kurti. Serbijas tiesa pirms tam paziņoja, ka trim policistiem ir izvirzītas apsūdzības, bet viņu aizturēšana ir izbeigta.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Aprīlī notikušajās vēlēšanās četrās ziemeļu municipalitātēs, kurās etniskie serbi sastāda vairākumu, par mēriem tika ievēlēti albāņi, jo serbi vēlēšanas boikotēja. Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt ievēlēto albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs maijā izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji.
Situāciju vēl vairāk nokaitēja trīs Kosovas policistu aizturēšana.
Kurti valdība sākusi cīņu pret kontrabandu pāri Kosovas ziemeļu robežai un apsūdzējusi Serbiju, ka tā izmanto organizēto noziedzību un nelegālo tirdzniecību, lai kontrolētu Kosovas ziemeļu apgabalus, kuros pārsvarā dzīvo serbi.
KONTEKSTS:
Spriedze starp abām pusēm no jauna uzliesmoja jau maija beigās, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji. Lai gan situācija pierima un tika meklēti diplomātiskie ceļi situācijas normalizācijai, tomēr jūnijā attiecības atkal saasinājušās. Tas noticis pēc trīs Kosovas policistu aizturēšanas Serbijas teritorijā.
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
