Ukrainas prezidents Zelenskis šajās dienās apmeklē Harkivas pilsētu. Tā atrodas valsts austrumos, un pēdējās dienās to aktīvi apšauda Krievijas karaspēks. Cita starpā Zelenskis apskatīja arī 23. maijā sagrauto tipogrāfiju, kur raķešu uzbrukuma dēļ bojā ir gājuši septiņi cilvēki un 20 ir guvuši ievainojumus.

Tipogrāfijas noliktavā ir sadeguši 50 tūkstoši grāmatu. Tādēļ Zelenskis video uzrunā, kas ierakstīta pie ēkas drupām, akcentēja to, ka Krievijas valdošajam režīmam sagādā prieku dedzināt. Zelenskis piebilda, ka Krievijā valdot cilvēki, kuri gūst gandarījumu no dzīvā dedzināšanas, pilsētu un ciemu izpostīšanas, tautu šķelšanas un nacionālo robežu iznīcināšanas ar karu.

"Mēs visi zinām, ar ko mums ir darīšana. Krieviju vada cilvēks, kurš vēlas to padarīt par normu – ar karu dedzina dzīvības, iznīcina pilsētas un ciematus, sadala cilvēkus un dzēš valstu robežas. Nav nevienas valsts, kas viena pati bez palīdzības varētu apturēt šādu karu – ir nepieciešama pasaules līderu iesaistīšanās," pauda Zelenskis.

Tāpat Zelenskis vērsās pie dažādu pasaules valstu līderiem, tostarp pie ASV un Ķīnas prezidenta, aicinot viņus aktīvāk iesaistīties Šveicē gaidāmā miera samita sagatavošanā, lai, tāpat kā tipogrāfijā bijušās grāmatas, nesadegtu arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūti.

"Vai Krievija vēlas dialogu? Ukrainai ir pasaulē lielākā Krievijas melu pieredze sarunu laikā... Meli, kas it īpaši bija Krievijas piesegumi šī kara sagatavošanai. Un tieši tāpēc ir vajadzīgi globāli centieni – to līderu Globālais miera samits, kurus Krievija nespēs maldināt. Samits, kas parādīs, kurš pasaulē patiešām vēlas izbeigt karu, nevis tikai pieprasīt pamieru, ko neizbēgami pārtrauks Krievijas raķetes un artilērija, tāpat kā tas bija desmitiem, desmitiem reižu iepriekš," pauda Zelenskis.

Kā zināms, miera samits ir paredzēts jūnija vidu Šveices pilsētā Lucernā. Tajā plāno piedalīties ap 80 valstu līderi. Krievija tajā nav aicināta, līdz ar to arī Ķīnas augstākā vadība pagaidām neplāno ierasties.

"Es pateicos visiem, kas patiešām palīdz nest mieru. Un es vēršos pie pasaules vadītājiem, kuri uzskatos joprojām ir nostāk no Globālā miera samita centieniem, – pie ASV prezidenta Baidena un pie Ķīnas prezidenta Sji. (..) Lūdzu, parādiet savu vadību miera veicināšanā – īstu mieru, nevis tikai pauzi starp uzbrukumiem. Pasaules vairākuma centieni ir labākā garantija, ka visas saistības tiks izpildītas. Lūdzu, atbalstiet miera samitu ar savu personīgo vadību un līdzdalību. Mums visiem vajadzētu būt priekam panākt mieru," uzrunā norādīja Zelenskis. 

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.