Daļā Eiropas ir pieaudzis dažādu vardarbīgu gadījumu skaits, kas saistīts ar Izraēlas un "Hamās" karu Gazas joslā. Cilvēku emocijas ir sakāpinātas, un ticams, ka tuvākā laikā situācija uz labo pusi krasi nemainīsies.
Agresiju, ko izraisa sakāpinātas emocijas, cilvēki Eiropā, visticamāk, redzēs arvien vairāk, tā raidījumā "Krustpunktā" vērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" direktors Jānis Sārts.
"Es domāju, ka (Izraēlas plānotā) sauszemes operācija būs, un, protams, jāsaprot, ka tad, kad tā sāksies, būs daudz arī dažādi video un citi materiāli, kas emocionalitāti kāpinās – īpaši arābu pasaulē. Un, attiecīgi, arī izpausmes būs – gan protesti, gan arī, manuprāt, vardarbīgas izpausmes," teica Sārts.
Izraēla jau vairākas nedēļas gatavojas sauszemes ofensīvai Gazas joslā. Pašlaik militārā operācija gan tiek atlikta.
Kādreizējais Latvijas ārlietu ministrs un domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors Artis Pabriks diskusijā Latvijas Radio lēsa, ka iemesli tam varētu būt vairāki un, ticams, ka pūles tajā pielikušas arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV).
"(Tas, iespējams, notiek) lai izmantotu kādas iespējas novilcināt šo sauszemes operāciju, rodot risinājumus – gan atbrīvojot daļu no sagūstītajiem Izraēlas vai citu valstu pilsoņiem, kas šobrīd ir Gazā, gan citu stratēģiski svarīgu iemeslu dēļ," teica Pabriks.
Taču "Hamās" un Izraēlas karš ir arī pārbaudījums visai Rietumu sabiedrībai attiecībā uz tajā līdz šim realizēto migrācijas politiku, tostarp migrantu pārdali starp ES dalībvalstīm un citiem risinājumiem, kas neesot bijuši ilgtspējīgi, piebilda Pabriks:
"Pašlaik karš Tuvajos Austrumos ir atvēris ne tikai otro fronti visiem tiem, kas uztraucas par Krievijas–Ukrainas karu, bet es domāju, ka tas ir arī saknē parādījis, ka Eiropas Komisijas (EK) līdz šim piedāvātie risinājumi vienkārši nav reāli un neradīs ilgtspējīgu mieru."
To, ka problēmas līdz šim realizētajā migrācijas politikā pastāv, atzina arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un kādreizējā kultūras ministre Dace Melbārde. Tas ir kā stresa tests daļai ES valdību, turklāt spriedzi sabiedrībā arī pastiprina sociālajos tīklos izplatītā informācija par Izraēlas un "Hamās" karu.
"Neapšaubāmi secināts, ka sociālie mediji šobrīd tiek pārpludināti ar naida runas kampaņu, teroristiska rakstura informāciju, dezinformāciju, kur tiek izmantoti montēti kadri no filmām un datorspēlēm," pauda Melbārde.
Viņa arī piebilda, ka patlaban notiekošais ir liels pārbaudījums sociālajām platformām – vai tās vēlas un ir spējīgas izpildīt Eiropas Savienības digitālās telpas jauno regulējumu, kurā sociālajiem tīkliem jāgādā par nepatiesas un viltus informācijas ierobežošanu.
Sociālo tīklu nozīmi sabiedrībā pieaugošās spriedzes, kā arī migrācijas kontekstā izcēla arī Sārts.
"Salīdzinot ar Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumu, digitālās dezinformācijas ir krietni vairāk un to izplata ļoti dažādi spēlētaji. Gan tādi, kas ir ar interesi pašā konfliktā, gan ir arī gluži brutāli mēģinājumi uz šī rēķina gūt peļņu," teica "Stratcom" direktors.
Sociālie tīkli arī kļuvuši vājāki dezinformācijas izķeršanā, un ir ārkārtīgi grūti šobrīd atšķirt graudus no pelavām, tas prasa ilgu laiku. Informācijas pieejamība un pārsātinātība arī būtiski ietekmējusi līdz šim ES realizēto cilvēku integrāciju.
"Pirms 30, 40 gadiem tie (integrācijas procesi) bija salīdzinoši veiksmīgi, taču pēdējās desmitgadēs, saistībā ar to, kā mainās informācijas telpa, cilvēki var būt fiziski vienā vietā, bet informācijas vai vērtību ziņā palikt turpat, no kurienes viņi ir nākuši," sacīja eksperts.
Viņaprāt, tās veicinājis rīvēšanos sabiedrībā, kuras vērā ņemama daļa ir vērtību sadursme.
"Un jāatzīst, ka, lai arī liela daļa no šiem migrantiem ir bēguši no autoritārām sistēmām, vērtību izpratnē daudz kas no tā viņiem ir palicis un mums ar to jārēķinās. Un tas ir risks," sacīja Sārts.
Ņemot vērā, ka Tuvajos Austurmos notiekošās karadarbības iespaidā migrācijas spiediens ES tikai pieaugs un jau pastāv plaisas migrācijas politikā, jāpārskata vai nu tas, kā tiek kontrolētas ES ārējās robežas, vai tas, ko nozīmē un kā Eiropā turpmāk var noritēt integrācijas politika, piebilda Sārts.
