Aģentūras vadītāja Rafaela Grosi paziņojumā minēts, ka 23. jūlijā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti "redzēja dažas mīnas, kas atradās buferzonā starp iekšējām un ārējām perimetra barjerām".

Paziņojumā nav norādīts, cik mīnas uzraugu komanda redzējusi. Grosi norādījis, ka mīnas atradās "ierobežotās zonās", kurām nevar piekļūt rūpnīcas darbinieki, piebilstot, ka sākotnējais novērtējums liecina, ka nevienai no šo mīnu detonācijām "nevajadzētu ietekmēt objekta kodoldrošības un drošības sistēmas".

Grosi arī piebildis, ka sprāgstvielu novietošana šajā vietā "neatbilst aģentūras drošības standartiem un kodoldrošības vadlīnijām" un rada papildu psiholoģisku spiedienu uz darbiniekiem.

Aģentūras darbiniekiem joprojām netiek dota piekļuve stacijas reaktora ēku jumtiem, kur, kā liecina satelītattēli, iespējams, izvietotas sprāgstvielas. Piekļuve netiek nodrošināta arī turbīnu zālēm.

Ukrainas atomenerģijas uzņēmums "Enerhoatom" norādījis, ka stacijā joprojām pastāv kodoldrošības un radiācijas drošības risks energobloka iekārtu ilgstošas dīkstāves un kārtējās apkopes trūkuma dēļ.

KONTEKSTS:

2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks pēc iebrukuma Ukrainā okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē.

Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas. Aģentūra iesaistījusies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.

Ukrainas izlūkdienests jau iepriekš ziņoja, ka tā rīcībā nonākusi informācija, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas AES, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs arī apgalvoja, ka Krievijas karaspēks mīnējis Zaporižjas AES, tajā skaitā tās dzesēšanas sistēmu. Ja tā tiktu bojāta sprādzienā, sekas varētu būt katastrofālas.