Viņš sevi sauca par Afganistānas Islāma Republikas sūtni – Afganistānas oficiālais nosaukums, pirms to pārņēma talibi. Intervijā viņš skaidroja savu statusu, to, kas tagad notiek Afganistānā un kā darbojas vēstniecība, kura vairs nesaņem finansējumu no savas valsts galvaspilsētas. Vēstniecībā pie sienas ir slavenā afgāņu komandiera Ahmada Šaha Masūda portrets, kurš savulaik cīnījās gan pret padomju okupāciju, gan talibiem, līdz tika nogalināts 2001.gadā.
Gints Amoliņš: Kādēļ šī vēstniecība palikusi lojāla iepriekšējās Afganistānas valdības vadītajai Afganistānas Islāma Republikai un neatzīst talibu valdību, kas pārņēmusi varu valstī?
Mohammads Zahirs Aghbars: Vispirms gribu teikt, ka republikas vārds nepieder ne kādai konkrētai personai, ne organizācijai. Vārds "republika" pieder tautai. Tā ir valdības forma, kas paaugstina cilvēku pāri visam. Tādēļ Republiku izvēlas tauta. Es neesmu vēstnieks kādam konkrēti. Es esmu Afganistānas tautas vēstnieks. Un kamēr vien uzņemošā valsts neslēgs mūsu misiju, mēs turpināsim kalpot savai tautai.
Kas ir mainījies Afganistānā, kopš talibi pārņēma varu?
Talibi nav valdība. Viņi ir ekstrēmistu grupējums, kas pēdējos 20 gados pasaulei parādījuši, kas viņi patiesībā ir. Talibi nepārņēma Afganistānu pēc tautas izvēles. Viņi atnāca Afganistānā, to pārņēma ar sazvērestību Republikas laikos.
Talibi ir pret pamata cilvēktiesību likumiem, kā arī pret islāma pamatlikumiem. Un tāpēc mēs nekādā gadījumā viņiem nepakļausimies.
Cik saprotu, jūsu māja Afganistānā nesen tika talibu nodedzināta?
Pēdējās dienās mediji sekojuši līdzi manas mājas nodedzināšanai Afganistānā. Bet visa valsts ir manas mājas, un ir tūkstošiem citu māju, tāpat kā manējā, kas ir nodegušas. Tūkstošiem meiteņu Afganistānā nav piekļuves izglītībai. Tūkstošiem sieviešu, kurām nav pieejamas darba iespējas. Viņām iekšā deg sirds. Dedzināšana, spīdzināšana, nogalināšana un ieslodzīšana ir ekstrēmistu grupu būtība.
Tā kā šī vēstniecība droši vien vairs nesaņem finansējumu no Kabulas, kādi ir galvenie izaicinājumi, ar ko jums šeit jātiek galā? Kā strādā šī vēstniecība un citas vēstniecības, kas palikušas lojālas iepriekšējai valdībai?
Atkārtošos vēlreiz. Mana lojalitāte nav pret konkrētu personu. Mana lojalitāte ir pret Afganistānas tautu. Un līdz ar to es stāvu pie tās un turēšos pie tās, un es strādāšu tās labā. Pirmajās dienās pēc Kabulas krišanas talibu rokās mēs nolēmām pasludināt par trimdas valdību. Mēs bijām sarunās ar politiskajām figūrām un Afganistānas vadītājiem un valdības locekļiem. Bet diemžēl mums šis mēģinājums neizdevās.
Pēdējos divus gadus mēs neesam saņēmuši nekādu finansējumu no nevienas struktūras vai personas, taču mūsu darbs saglabājas nemainīgs.
Par laimi Afganistānas vēstniecības komplekss Tadžikistānā ir Afganistānas valdības īpašums. Mums nav jāmaksā īre par telpām, par vēstnieka rezidenci. Un mums vēstniecībā bija palikusi nauda, kas mums līdz šim ir palīdzējusi darboties.
Izskatās, ka "de facto" vairums starptautiskās sabiedrības pieņēmusi, ka Afganistānā valda talibi.
Es domāju, ka neviena valsts nav leģitimējusi "Taliban" valdību, pat tās, kas no paša sākuma bija "Taliban" atbalstītājas. Vēlos pateikties ģimenēm, kas bija sūtījušas savus bērnus pretoties un cīnīties pret ekstrēmistu grupām. Diemžēl, karam nebeidzoties un kad viss slogs tika uzlikts uz Afganistānas iedzīvotāju pleciem, viņi atkal pameta valsti. Tādēļ Rietumi maksā cenu par savām kļūdām, kuras ir pieļāvuši, ir zaudējuši uzticamību. Un starptautiskā sabiedrība ir parādā Afganistānas iedzīvotājiem. Šodien Afganistānā notiek karš. Tas nav Afganistānas tautas karš. Tas ir karš no ārpuses. Un Afganistānas iedzīvotāji ir tie, kas par to maksā. Un liesmas, kas izcēlušās, galu galā ietekmēs reģionu, kaimiņvalstis un pārējo pasauli.
