ĪSUMĀ:
- Indonēzijas ārpolitikā dominē aktivitātes un neitralitātes principi.
- Indonēzijā arvien vairāk ir jūtama Ķīnas ietekme.
- Džakarta cenšas saglabāt labas attiecības arī ar ASV.
- Indonēzija pagaidām neplāno pievienoties BRICS valstu apvienībai.
- Indonēzijas ārpolitikas kurss būs atkarīgs no nākamgad gaidāmo prezidenta vēlēšanu iznākuma.
Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta nesen uzņēma FIBA Pasaules kausa basketbolā spēles, kurās piedalījās arī Latvijas izlase.
Pasaules mēroga sporta pasākuma uzņemšana Indonēzijai ir sasniegums, īpaši ņemot vērā to, ka šī gada martā valsts zaudēja tiesības rīkot FIFA Pasaules kausa futbolā spēles U-20 vecuma grupā.
Kā tolaik ziņoja CNN, iespējamais iemesls, kāpēc organizācija pieņēma šādu lēmumu, bija Bali gubernatora publiski paustā nostāja neuzņemt spēles, ja tajās piedalīsies Izraēlas komanda. Indonēzija ir lielākā musulmaņu valsts pasaulē, un tā atbalsta palestīniešus konfliktā ar Izraēlu.
Indonēzija, kura ir vadošā reģiona ekonomika, pēdējos gados aktīvi iesaistās arī dažādu reģionāla un globāla mēroga jautājumu risināšanā. Kāda ir Indonēzijas ārpolitika un kādas ir tās kursa perspektīvas?
Aktīva un neatkarīga ārpolitika
Ilgas desmitgades par pamatu Indonēzijas ārpolitikas kursam kalpo tā sauktais "bebas aktif" jeb neatkarības un aktivitātes princips. To pēc Indonēzijas neatkarības pasludināšanas noteica pirmais valsts viceprezidents Mohamads Hatta.
Princips paredz neitralitātes ievērošanu un nepiesliešanos lielvarām.
Kā atzīmē Singapūras S. Radžaratnama Starptautisko pētījumu skolas pētnieki Leonards Sebastjans un Džeimss Gilds, šāda politika kalpo divu mērķu sasniegšanai: pirmkārt, veicinot sociālo taisnīgumu un ekonomisko attīstību suverenitātes nodrošināšanai, un otrkārt, miera nodrošināšana ar aktīva internacionālisma palīdzību un izvairīšanās no ārvalstu ietekmes.
Kā sarunā ar Chatham House norāda Kvīnslendas universitātes pasniedzējs Ahmads Rizki Mardhatilla Umārs, Indonēzijas skatījumā starptautiskajai kārtībai ir jāaizsargā mazo un vidējo varu tiesības brīvi noteikt savu rīcību bez ārējas iejaukšanās, un tās redzējumu ir ietekmējušas pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā īstenotās demokrātiskās reformas.
Vienlaikus, kā atzīmē pētnieks, tagadējā Indonēzijas prezidenta Džoko Vidodo vadībā ārpolitika atšķiras no viņa priekšgājēja Susilo Bambana Judojono. Ja Judojono laikā prioritātes bija saistītas ar demokrātisko vērību stiprināšanu un valsts pārstāvniecību starptautiskajās organizācijās, Vidodo ārpolitikas centrā ir demokrātijas potenciālie ieguvumi ekonomiskās attīstības nolūkos.
Atšķirībā no sava priekšgājēja, Vidodo kritiskāk raugās uz ASV un Rietumu lomu nevienlīdzības mazināšanā, kā arī attīstības sekmēšanā tā saucamajos "globālajos dienvidos".
Turklāt, norāda Umārs, esošais Indonēzijas līderis ekonomisko ieguvumu labad ir stiprinājis sadarbību ar valstīm ārpus liberālās pasaules kārtības bloka, tai skaitā Ķīnu.
Ķīnas klātbūtne Indonēzijā ir jūtama
Attiecības ar Ķīnu Indonēzijai pamatā balstās uz ekonomiskajām saitēm, kas tika pakāpeniski stiprinātas pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā. Ķīna patlaban ir vadošais Indonēzijas tirdzniecības un investīciju partneris, abpusējās tirdzniecības rādītājiem pēdējā desmitgadē ir izteikti pieaugoša tendence. Jūlija beigās notikušajā Vidodo vizītes laikā Ķīnā izdevās panākt vienošanos par liela mēroga ĶTR uzņēmumu investīciju piesaisti enerģētikas un veselības jomās.
Daudzi projekti tiek īstenoti ar Ķīnas finansiālo atbalstu Joslas un ceļa iniciatīvas ietvaros. Redzamākais no tiem ir Džakartas-Bandunas ātrgaitas vilciena līnija. Līniju sākotnēji bija plānots pabeigt 2019. gadā, taču tās atklāšanu ir aizkavējuši vairākkārtēji projekta izmaksu sadārdzinājumi, ilgais zemesgabalu atsavināšanas process, kā arī papildus drošības pārbaudes. Kā atzīmē portāls BenarNews, šobrīd projekta izmaksas sasniedz 7,2 miljardus ASV dolāru, pārsniedzot sākotnēji projektam atvēlēto budžetu par 1,2 miljardiem dolāru.
Līnijas oficiālā atklāšana pēdējā laikā vairākkārt tikusi atlikta, taču šobrīd to plānots atklāt 1. oktobrī. Kā vēsta laikraksts "The Jakarta Post", pirmajos gados līnijas uzturēšanu Indonēzija uzticēs Ķīnas valsts uzņēmumam "China Railway Group".
Saistībā ar Joslas un ceļa iniciatīvas ietvaros īstenotajiem projektiem Džakartā bāzētais Ekonomisko un juridisko pētījumu centrs (Center of Economic and Law Studies, CELIOS) jūnijā brīdinājis, ka Indonēzijai būtu jācenšas izvairīties no nonākšanas Ķīnas parādu slazdā. Lai to nepieļautu, valstij ir jāstiprina uzraudzības mehānismi.
Reģionāla mēroga virzītājspēks
Taču Indonēzija uztur aktīvas attiecības arī ar citu globālo lielvaru, ASV. Piemēram, aktīva sadarbība ar Vašingtonu ir aizsardzības jomā. Kā norāda Asia Times, Indonēzija iegādāsies 24 "F-15EX" iznīcinātājus ne tikai nolūkā modernizēt savu gaisa spēku floti, bet arī stiprināt arhipelāga ziemeļos esošo Natunas salu aizsardzību pret Ķīnas spēku klātbūtni to tuvumā. Savukārt septembrī Indonēzijas Javas salā tika rīkotas militārās mācības, kurās piedalījās arī ASV, Japāna un Singapūra.
Indonēzija ir aktīvākā tieši reģionālajā mērogā. Kā šogad prezidējošā valsts Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijā (ASEAN), tā cenšas risināt virkni jautājumu, kas saistīti ar ekonomiskās situācijas un attīstības uzlabošanu reģionā kopumā.
Starptautiskajos medijos gan vairāk uzmanība tiek pievērsta tam, kā tās vadībā izdosies rast risinājumu ieilgušajai krīzei Mjanmā. Šeit Džakarta mēģina pieturēties pie "klusās diplomātijas" principa, runājot ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm, un cenšoties nodrošināt pirms diviem gadiem panākto ASEAN valstu vadītāju piecu punktu vienošanās ieviešanu praksē.
Nesen notikušā ASEAN samita ietvaros ir tikusi panākta vienošanās par trīs valstu rīcības grupas izveidi, lai palīdzētu ASEAN īpašajam sūtnim Mjanmas jautājumā. Turklāt Filipīnas uzņemsies ASEAN prezidējošās valsts lomu Mjanmas vietā 2026. gadā.
Tas liecina, ka, iespējams, "klusā diplomātija" ir efektīva pakāpeniskai konflikta atrisināšanai, lai arī iepriekš atsevišķi politikas vērotāji izteica bažas par valsts spējām šogad to paveikt.
Indonēzija kā potenciālā BRICS dalībvalsts?
Pirms šogad notikušā BRICS samita Indonēzija bija nosaukta kā iespējamā nākamā formāta dalībvalsts.
Taču pēc augustā notikušā BRICS valstu samita Dienvidāfrikā Indonēzija nebija nosaukta starp valstīm, kuras plānots uzņemt šajā formātā.
Indonēzijas prezidents Vidodo publiski pauda uzskatu, ka ir nepieciešams izsvērt lēmumu, to nesasteidzot.
Tikmēr The Jakarta Post, atsaucoties uz kādu avotu valdībā, vēsta, ka pret iestāšanos BRICS bija finanšu un ārlietu ministri, pamatojot to ar vienotības trūkumu bloka valstu starpā.
Eksperti lēmumu šobrīd nepievienoties šim formātam vērtē pozitīvi, kā argumentus minot ekonomisko ieguvumu trūkumu, un pretrunas ar ilggadējiem principiem izvairīties no piesliešanās kādai aliansei.
Prezidenta vēlēšanas izšķirs tālāko ārpolitikas kursu
Tas, kā attīstīsies Indonēzijas ārpolitika, būs atkarīgs no nākamā gada februārī gaidāmo prezidenta vēlēšanu iznākuma. Šobrīd, kamēr potenciālie kandidāti veic neoficiālu kampaņu, eksperti var prognozēt iespējamos scenārijus.
Augusta sākumā CELIOS savā ziņojumā norādīja, ka svarīgs jautājums nākamā gada prezidenta vēlēšanās būs valsts attiecības ar Ķīnu, un divi no šobrīd esošajiem trim kandidātiem uz amatu varētu būt noskaņoti par labu Pekinai.
Pētnieku ieskatā līdzšinējo politiku ir gatavs turpināt prezidenta pārstāvētās partijas biedrs, Centrālās Javas provinces gubernators Gandžars Pranovo un potenciāli arī šā brīža aizsardzības ministrs Prabovo Subianto, kurš, esot amatā, ir centies padziļināt sadarbību aizsardzības jomā ar Ķīnu. Vienlaikus pētnieki neizslēdz, ka Subianto var veikt izmaiņas ārpolitikas kursā, neturpinot līdzšinējo.
Savukārt kardināli izmainīt valdības īstenoto ārpolitiku būtu gatavs bijušais Džakartas gubernators Anīss Basvedans.
Pētnieku ieskatā viņa rietumniecisko orientāciju izceļ tas, ka viņš ir ilgus gadus dzīvojis un mācījies ASV, savukārt ieņemot gubernatora amatu, viņš ir apmeklējis vizītēs vairākas Rietumeiropas valstis, lai vienotos par sadarbību inovatīvu risinājumu pārņemšanā.
CELIOS pētnieki uzskata, ka Basvedans izprot pret Ķīnu novērojamo noskaņojumu sabiedrībā, kas vēlēšanās viņam var nākt par labu.
Ceļā uz vērtībās balstītu ārpolitiku
Turklāt Basvedans ir paudis gatavību īstenot vērtībās balstītu Indonēzijas ārpolitiku. Kā vēsta Singapūras medijs CNA, nesen notikušā slēgtā sarunā ar mediju pārstāvjiem viņš kritizējis esošo darījumos balstīto Indonēzijas ārpolitikas kursu.
Vērtībās balstīta ārpolitika Basvedana ieskatā ir tāda, kurā tiek definētas vērtības un kuras tiek aizstāvētas.
Viņaprāt, Indonēzijai vajadzēja stingrāk nosodīt Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu, argumentējot, ka būtisks princips indonēziešu pamatvērtībās ir teritoriālā suverenitāte.
Tajā pat laikā Basvedana redzējumā Indonēzijai būtu jāturpina ievērot nepievienošanās blokiem principu, vienlaikus turpinot strādāt gan ar Ķīnu, gan ar ASV, gan arī ar Eiropas Savienību.
Indonēzijas politikas vērotājiem ir dažādi vērtējumi par iespējamām ārpolitikas kursa izmaiņām. CNA uzrunātie eksperti norāda, ka Basvedanam vērtībās balstītas ārpolitikas ieviešana nebūs viegla, turklāt vēlēšanās svarīgāki būs sabiedrības vairākumam svarīgi jautājumi kā bezdarbs un cenu līmenis.
Savukārt Ahmads Rizki Mardhatilla Umārs uzskata, ka Basvedans īpaši neattālināsies no Vidodo vadībā ieturētā kursa, un neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta nākamais prezidents turpinās iesākto ārpolitikas doktrīnu.
Pranovo gadījumā eksperti atzīmē viņa pieredzes trūkumu starptautiskajos jautājumos. Austrālijas Nacionālās universitātes pētnieks Liams Gamons uzskata, ka Subianto personīgi vēlētos vairāk praktisku lomu ārpolitikas veidošanā.
Kaut arī turpmākā Indonēzijas ārpolitikas kursa izvēle būs atkarīga no vēlētāju balsīm nākamā gada prezidenta vēlēšanās, ir skaidrs, ka nākamajam Indonēzijas prezidentam un politikas veidotājiem nāksies rēķināties ar saspringto drošības situāciju Dienvidķīnas jūras reģionā, Ķīnas pieaugošo lomu globālā mērogā, ieskaitot BRICS formātā, kā arī ar gatavību reaģēt situācijās, kur nāksies ieņemt ātru un aktīvu pozīciju.
