Tāpēc šīs vēlēšanas kalpo par pārbaudi gan šobrīd valdošajai Demokrātiski progresīvajai partijai (DPP), gan arī opozīcijā esošajiem spēkiem – Ķīnas Nacionālistu partijai (KMT) un pēdējo gadu sāncensim Taivānas Tautas partijai (TPP), kura cīnās par to vēlētāju balsīm, kas nav gatavi atbalstīt divus iepriekš minētos politiskos spēkus.
ĪSUMĀ:
- Taivānas vēlētājus pamatā interesē jautājumi, kas ir saistīti ar drošību un sociālekonomiska rakstura jautājumiem.
- Opozīcijas sašķeltība var sekmēt līdz šim pie varas esošās Demokrātiski progresīvās partijas uzvaru.
- DPP kandidāts pamatā apņemas turpināt līdzšinējo politiku.
- Opozīcijas partijas kritizē līdzšinējās valdības pieeju attiecībās ar Ķīnu un piedāvā risināt attiecības ar Pekinu dialoga ceļā.
- Pekina asi kritizē DPP un ar dažādiem līdzekļiem cenšas mazināt atbalstu šim spēkam.
Vēlēšanu iznākumam uzmanību pievērsīs daudzviet pasaulē, bet visvairāk Pekinā, kas Taivānu uzskata par neatņemamu Ķīnas sastāvdaļu. Pēdējo mēnešu laikā aktīvi ir novērojams gan paaugstināts politiskais spiediens, gan arī militārais spiediens no Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) puses.
Mediji vēsta, ka salas tuvumā regulāri ir novērojama Ķīnas bruņoto spēku aktivitāte, uz ko ir spiesti reaģēt Taivānas bruņotie spēki. Savā jaunā gada uzrunā ĶTR līderis Sji Dzjiņpins uzsvēra, ka Taivānas atkalapvienošana ar Ķīnu ir "vēsturiska neizbēgamība".
Tomēr atvērts paliek jautājums, cik lielā mērā vēlēšanu iznākumu izšķirs Ķīnas faktors vai drīzāk – Taivānas iekšpolitiskie jautājumi.
Vēlētājiem svarīgi ir drošības un ekonomikas jautājumi
13. janvārī notiekošajā balsojumā 19,5 miljoni balsstiesīgo Taivānas iedzīvotāju balsos ne tikai par prezidentu, bet ievēlēs arī 113 deputātus vienpalātas likumdevējā – Likumdevēja Juaņā.
Gan prezidents, gan likumdevēji tiek ievēlēti uz četru gadu pilnvaru termiņu. Prezidenta vēlēšanās uzvar kandidāts, kurš ir ieguvis visvairāk vēlētāju balsu.
Vēlēšanu kampaņā dominē gan ekonomiska rakstura, gan arī aizsardzības jautājumi. Ekspertu vērtējumā partijas ir reaģējušas uz sabiedrisko domu. Kā sarunā ar Radio Brīvā Āzija atzīmē Singapūras Nacionālās universitātes politologs Īans Čongs, "visas trīs partijas sāk ar zināmu priekšnosacījumu par atturēšanu un dialogu. Zināmā mērā tas ir Cai Inveņas administrācijas politikas turpinājums".
Vēlētāju izvēli ietekmēs arī piedāvātie risinājumi ekonomiskās situācijas uzlabošanai – pēdējo pāris gadu laikā Taivānas ekonomika, kas pamatā ir orientēta uz eksportu, ir piedzīvojusi recesiju. Tomēr pēdējo mēnešu laikā ir manāmas atkopšanās pazīmes, un Taivānas iekšzemes kopproduktam 2024. gadā tiek prognozēts pieaugums.
Starp pārējām tēmām, kas ietekmēs vēlētāju izvēli, minami arī pieaugošie mājokļu uzturēšanas izdevumi, pasākumi enerģētiskās neatkarības tālākai nodrošināšanai, ņemot vērā vairākus plaša mēroga elektrības padeves pārtraukumus aizvadītās desmitgades laikā, kā arī jautājumi par sociālo pakalpojumu pieejamību. Daļa vēlētāju nav apmierināti, kā DPP vadībā tikušas risinātas šīs problēmas.
Opozīcijai neizdevās vienoties par kopīgu kandidātu
Novembra beigās noslēdzās kandidātu reģistrēšana dalībai vēlēšanās. Prezidenta vēlēšanās savu kandidatūru bez DPP, KMT un TPP pārstāvjiem bija pieteikuši arī vairāki citi mazo partiju vai neatkarīgie kandidāti. Lielākā daļa no viņiem netika reģistrēti, jo neatbilda noteiktajiem vēlēšanu komisijas kritērijiem vai arī paši atteicās no dalības.
Ar kritiku par DPP īstenoto Ķīnas politiku, kas tuvinot Taivānu karam, savu kandidatūru pieteica tehnoloģiju uzņēmuma Foxconn dibinātājs Terijs Gou. Lai arī Gou publiski bija izteicies par attiecību uzlabošanu un sadarbības attīstīšanu "vienas Ķīnas" politikas ietvaros, viņa atbalsta rādītāji vēlētāju aptaujās vienmēr atpalika no vadošo partiju kandidātiem.
Lai varētu veiksmīgāk sacensties ar DPP, par dalību vēlēšanās ar kopīgu sarakstu mēģināja vienoties KMT un TPP. Sarunu beigu posmā iesaistījās arī Gou. Taču, nespējot vienoties par kopīgā saraksta līderiem, dienu pirms sarakstu reģistrācijas beigām iecere par abu partiju kopīgu sarakstu izjuka, abiem spēkiem reģistrējoties dalībai vēlēšanās atsevišķi. Beigās savu kandidatūru atsauca arī Gou.
Līdzšinējā varas partija var cerēt uz uzvaru
Opozīcijas sašķeltība noteikti par labu var nākt DPP, kas pie varas Taivānā atrodas kopš 2016. gada. Politikas vērotāji šo spēku raksturo kā kreisi centrisku vai progresīvu. Pretstatā KMT, kuras politika vēsturiski balstījusies savā "vienas Ķīnas" jēdziena izpratnē, DPP pamatā iestājas par lielāku Taivānas patstāvību.
Pēdējo mēnešu laikā veiktajās vēlētāju aptaujās partija ir pārliecinošs līderis, rēķinoties ar 30 līdz 40 procentu vēlētāju atbalstu.
Politiskais spēks ir izvirzījis pašreizējo viceprezidentu Viljamu Lai Činde (Lai Ching-te), kurš iepriekš bija salas dienvidos esošās Tainaņas pilsētas mērs. Jautājumā par Taivānas statusu Lai plāno turpināt esošās prezidentes Cai politiku. Kā norāda medijs CNA, aizvadītā gada nogalē notikušajās kandidātu debatēs Lai paudis, ka "Taivānas suverenitāte un neatkarība pieder tās 23 miljoniem cilvēku, nevis Ķīnas Tautas Republikai".
Izdevums Taipei Times vēsta, ka nedēļas sākumā notikušajā preses konferencē ar ārzemju žurnālistiem Lai paudis gatavību attiecībās ar Ķīnu saglabāt status quo, tajā pašā laikā izsakot gatavību iesaistīties dialogā ar ĶTR, kas viņa ieskatā mazinātu riskus Taivānas šauruma abās pusēs. Politiķis paudis, ka pieņemt Ķīnas puses piedāvājumu abu pušu attiecībās nenovedīs pie patiesa miera, argumentējot, ka tas līdzināsies situācijai Honkongā – bijušajā britu kolonijā, kur pēdējo gadu laikā praksē mazinās tai savulaik ĶTR noteiktā autonomija.
Kandidāts sarunā ar žurnālistiem arī apliecināja, ka ievēlēšanas gadījumā Taivāna turpinās attīstīt tās aizsardzību, balstoties uz atturēšanas principu. Izdevums Politico vēsta, ka minētajā konferencē Lai aicinājis aktīvāku Eiropas valstu sadarbību ar Taivānu ekonomikā un jautājumos par mieru Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Viljama Lai piedāvātajā vēlēšanu programmā ir solīti pasākumi, kas veicina ekonomisko izaugsmi, tehnoloģiju sektora attīstību un sabiedrības labklājības veicināšanu. Programmā arī ir akcentēts lielas daļas pasākumu ilgtspējības raksturs, un ilgtspējīgas domāšanas pamatā ir arī solījumi veicināt zaļās enerģijas izmantošanu.
Analizējot partiju programmas, savā komentārā Taivānas Nacionālās Čengči universitātes mācībspēks Jou Dzjinsjiņs prognozē, ka Lai vadībā turpināsies līdzšinējās prezidentes īstenotā politika.
Lielākais opozīcijas spēks akcentu liek uz miera garantēšanu
Vēsturiski Taivānā valdošā, bet šobrīd opozīcijā esošā KMT ir izvirzījusi bijušo Taipejas mēru un valsts policijas dienesta priekšnieku Hou Jouji (Hou Yu-ih). Partija ir ideoloģiski konservatīva, un tā piekrīt aktīvākam dialogam ar ĶTR, lai izvairītos no konflikta Taivānas šauruma abās pusēs.
KMT kampaņa ir veidota, kritizējot DPP par Taivānas attiecību pasliktināšanos ar Ķīnu. Aptaujās atbalsta ziņā partija atpaliek no DPP par dažiem procentiem, bet var rēķināties ar stabilas vēlētāju daļas balsīm.
Izvērsti savu ārpolitikas un drošības politikas redzējumu starptautiskajai auditorijai Hou pamatoja žurnāla Foreign Affairs publikācijā pagājušā gada septembrī. Kandidāta pieeja balstās trīs principos – atturēšanā, dialogā un deeskalācijā. Hou iestājas par dialoga uzturēšanu ar Pekinu, lai izvairītos no konflikta ar ĶTR. Tajā pašā laikā viņš noraida Taivānas neatkarības ideju un mēģinājumus integrēt salu Ķīnas sastāvā, pamatojoties uz "vienas valsts, divu sistēmu" principa. Viņaprāt, tikai salas iedzīvotāju griba var noteikt tās nākotnes kursu.
Ārpolitikā Hou sola attīstīt sadarbību ar ASV, interese būtu arī stiprināt attiecības ar līdzīgi domājošām Āzijas un Okeānijas reģiona valstīm. Politiķa vērtējumā sadarbība ar ārvalstu partneriem kalpotu par pamatu arī Taivānas bruņoto spēku un aizsardzības sistēmas stiprināšanai.
Ekonomiskās situācijas uzlabošanā palielināta sadarbība ar Ķīnu partijas ieskatā ir līdzeklis, kā nodrošināt mieru starp abām pusēm. Citos jautājumos partija sola reformēt veselības aprūpes sistēmu, lai tā kļūtu pieejamāka senioriem, palielināt valsts atbalstu bērnu aprūpē, savukārt jauniem cilvēkiem tiek solīts atbalsts mājokļa iegādē.
Enerģētikas politikas jomā KMT sola turpināt izmantot Taivānas kodolenerģijas spējas, kas ir pretstatā DPP politikai pilnībā atteikties no kodolenerģijas izmantošanas tuvāko gadu laikā. Politologa Jou Dzjinsjiņa ieskatā – ir sagaidāms, ka KMT piedāvās reformas sociālekonomiskos jautājumos, ko nav spējusi īstenot līdzšinējā DPP valdība.
Partija, kas var paļauties uz protesta balsīm
Kā trešais ievērojamais sāncensis šajās vēlēšanās ir minama TPP, kura sevi pozicionē kā alternatīvu diviem dominējošajiem politiskajiem spēkiem. Partijas prezidenta kandidāts ir tās līderis, bijušais ārsts un pašreizējais Jaunās Taibejas pašvaldības galva Ke Veņže (Ko Wen-je).
TPP aptaujās var rēķināties ar vidēji piektās daļas vēlētāju atbalstu, un ekspertu vērtējumā tā var cerēt uz gados jaunu cilvēku atbalstu. Atsevišķi eksperti norāda, ka tieši partiju līdzība daļā jautājumu ir kavējusi KMT aptaujās apsteigt DPP.
Ekonomikā TPP līderis ir solījis sekmēt tirdzniecības liberalizāciju nolūkā mazināt Taivānas atkarību no Ķīnas. Aizsardzības politikā Ke apņēmies panākt aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 3 procentiem no IKP – kas ir par pusprocentu vairāk nekā apstiprinātajā šī gada Taivānas budžetā, kur tēriņiem aizsardzībai atvēlēti 19,4 miljardi ASV dolāru. Kandidāts arī sola veicināt jaunu sociālo mājokļu būvniecību.
Virknē jautājumu TPP nostāja, salīdzinot ar citām partijām, ir neskaidra. Viens tāds jautājums ir par Taivānas attiecībām ar ĶTR.
Ke publiski paudis, ka abas Taivānas šauruma puses ir viena ģimene un izvairīgi komentē Pekinas nostāju par Taivānas piederību Ķīnai.
Tā Council on Foreign Affairs pētnieks Deivids Sakss savā komentārā atzīmē, ka politiķa nostāja ārpolitikā un attiecībās ar Ķīnu ir grūti nosakāma. Kaut arī kandidāts ir aicinājis stiprināt attiecības ar ASV, Saksa ieskatā no Ke publiskajiem izteikumiem noprotams, ka Taivānai būtu jāietur distance starp Vašingtonu un Pekinu.
Pētnieks arī vērš uzmanību uz Ke kritiku par Taivānas ekonomisko atkarību no Ķīnas, tajā pašā laikā kandidātam paužot gatavību vienoties par tirdzniecības līgumu, kas Taivānu padarīs vēl atkarīgāku no Ķīnas tirgus. Sakss arī izceļ, ka ir pamatoti jautājumi par kandidāta spējām vadīt sarunas ar ĶTR.
Pekina skaidri liek noprast, kādu partneri tā vēlētos redzēt
ĶTR amatpersonas jau ilgāku laiku ir kritiski izteikušās par līdzšinējo Taivānas politiku DPP politiķu vadībā, un kritiski noskaņota Pekina ir pret DPP prezidenta kandidātu Lai. Kā vēsta kanāls France 24, ceturtdien izplatītajā ĶTR Taivānas lietu biroja paziņojumā pausts, ka Lai uzvaras gadījumā tiks turpināta kustība uz Taivānas neatkarību, tādējādi tuvinot salu "karam un norietam".
Medijs atzīmē, ka šis paziņojums nācis īsi pēc tam, kad publiski kļuva zināms par neoficiālu augsta līmeņa ASV amatpersonu delegācijas vizīti uz Taivānu pēc vēlēšanām.
Mediji vēsta arī par Ķīnas organizētām dezinformācijas kampaņām vēlēšanu priekšvakarā. To elementi ietver nepatiesu aptauju datu izplatīšanu, baumu par Lai vai DPP izplatīšanu, šaubu sēšana par ASV kā uzticamu partneri. Kampaņu ietvaros tiek izmantoti arī mākslīgā intelekta rīki. Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu platformā "X" ir kritizējis ĶTR iejaukšanos vēlēšanu procesā.
"Godīgi sakot, Pekinai vajadzētu beigt iejaukties citu valstu vēlēšanās un sarīkot pašai savas, atļaut Ķīnas tautai brīvi izvēlēties savus līderus," norāda Vu.
#Taiwan’s upcoming elections are in the international spotlight & the #PRC’s repeated interference steals the focus. Frankly, #Beijing should stop messing with other countries’ elections & hold their own. Let the #Chinese people freely choose their leaders. JW https://t.co/Wcamt885QM pic.twitter.com/TdTghS82sr
— 外交部 Ministry of Foreign Affairs, ROC (Taiwan) 🇹🇼 (@MOFA_Taiwan) January 11, 2024
Kas attiecas uz Ķīnas iespējamo reakciju pēc vēlēšanām, eksperti atzīst, ka viss atkarīgs no vēlēšanu iznākuma, taču skaidrs, ka ir sagaidāms politisks, ekonomisks un militārs spiediens Pekinai nelabvēlīga rezultāta gadījumā.
ASV Brūkingsa institūta Ziemeļaustrumāzijas pētījumu centra direktors Ričards Bušs pieļauj, ka ĶTR var reaģēt uz Taivānas neatkarības pasludināšanu ar militāru kampaņu, toties Pekinā apzinās, ka šāds solis būtu riskants, jo tās bruņotie spēki vēl nav gatavi īstenot šādu sarežģītu kampaņu.
Kā maz ticamu ĶTR militāro uzbrukumu Taivānai vērtē arī Taivānas Nacionālās aizsardzības un drošības pētniecības institūts, atzīstot, ka ĶTR stratēģija aizvien ir politiskā, ekonomiskā un militārā spiediena noteikšana.
Institūta pētnieki pieļauj, ka asāka rīcība Taivānas jautājumā sagaidāma, ja to atstātu viena paša Sji Dzjiņpina pārziņā.
Vašingtonā paļaujas uz vēlēšanu iznākumu
ASV amatpersonas ir kritizējušas Pekinu par mēģinājumiem iejaukties Taivānas vēlēšanu procesā. Kā šonedēļ vēsta Politico, amatpersonas Vašingtonā neliek atbalstu uz kādu konkrētu kandidātu, taču izdevuma uzrunātie eksperti atzīmē, ka Hou Jouji uzvaras gadījumā vismaz sākotnēji varētu būt izaicinājumi divpusējo ASV un Taivānas attiecību uzturēšanā.
Savukārt Vašingtonā bāzētās Džordža Vašingtona universitātes profesors Roberts Saters rakstā izdevumam The Diplomat norāda, ka būtiskas izmaiņas ASV politikā pret Taivānu pārredzamā laikā nav sagaidāmas, lai gan atsevišķi kongresmeņi un viedokļu līderi skeptiski raugās uz Hou un KMT.
Vēlēšanu iznākumu var ietekmēt līdz šim neizlēmušie
Ņemot vērā to, ka Taivānā desmit dienas pirms vēlēšanām ir aizliegts publicēt vēlētāju aptauju datus, un to, ka saskaņā ar pēdējā mēneša laikā publicēto aptauju datiem neizlēmušo balsotāju īpatsvars svārstās 7 līdz 20 procentu robežās, ir grūti prognozēt, vai DPP vēlēšanās gūs pārliecinošu uzvaru.
Tā kā DPP un KMT atbalstītāju īpatsvars daļā aptauju atšķiras par dažiem procentiem, atsevišķi pētnieki neizslēdz iespēju, ka DPP kandidāts Lai uzvar prezidenta vēlēšanās, bet likumdevēja vēlēšanās vairumu balsu iegūst KMT. Pie šī scenārija TPP balsis svarīgos jautājumos var būt izšķirošas.
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt "Taivānas jautājumu" ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 13 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
