Lai arī Norvēģija atrodas tālu no Ukrainas, kara sekas jūt arī šajā valstī, kuru ar Krieviju vieno aptuveni 200 kilometru gara robeža. Pusi no tās veido Paselvīkas robežupe, savukārt robežpostenis Storskogā, 15 kilometrus no Hjirkenēses pilsētas Norvēģijā, ir vienīgais sauszemes ieejas punkts krieviem Eiropas Šengenas zonā.
Norvēģija vairs neizsniedz tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, taču bažas Eiropā un pierobežā rada iespējami nelegāli robežas šķērsotāji un diversanti.
Janvārī pēc kaujām Ukrainā pār aizsalušo Paselvīkas upi uz Norvēģiju aizbēga "Vagner" bijušais nodaļas komandieris Andrejs Medvedevs. Viņš tur pieprasīja politisko patvērumu un tika aizturēts par imigrācijas likuma pārkāpšanu. Kā medijiem pēcāk atklāja Medvedevs, viņš robežu šķērsoja, tiekot pāri dzeloņstieplēm un bēgot no suņiem, kamēr uz viņu šāva Krievijas robežssargi.
Paselvīkas robežupe ir NATO alianses vistālākā ziemeļu robeža un vienīgā joprojām oficiāli atvērtā robeža starp Krieviju un Eiropu. Šobrīd tās apkārtnē aktīvi patrulē robežsargi – ar laivām, 4x4 sniega motocikliem un arī gar to staigājot.
"Vēl 2000. gadu sākumā, mēs ar Krievijas robežsargiem te spēlējām futbolu," ziņu aģentūrai AFP stāsta seržants Larss Ēriks Gausens. Mūsdienās abu pušu sargi knapi sasveicinās un viens otra darbību vēro kā vanagi.
Norvēģijas spēki, salīdzinot ar kaimiņvalsti, pierobežā ir skaitliskā pārsvarā. Tas tā ir tāpēc, ka Krievijas 200. motorizēto strēlnieku brigāde un 61. jūras spēku kājnieku brigāde, kas parasti izvietotas pie Norvēģijas robežas, bija vienas no pirmajām, kas tika nosūtītas uz Ukrainu un tur zaudēja tūkstošiem karavīru.
"Lai gan situācija tālajos Ziemeļos ir stabila, konflikts Ukrainā bija kā trauksmes zvans daudziem," spriež Norvēģijas Apvienotā štāba vadītājs Ingve Odlo.
Odlo vērtēja, ka tas, cik karavīru šobrīd atrodas otrpus robežai, gan ir maznozīmīgi. Kolas pussalā, Krievijas ziemeļrietumos atrodas arī iespaidīgā Krievijas Ziemeļu flote un plašākais kodolieroču arsenāls pasaulē.
Tikmēr Storskogas postenis vēl nesen bija ļoti populārs civiliedzīvotāju robežšķēršošanas punkts. Krievi uz Norvēģiju brauca iepirkt autiņbiksītes, ievārījumu un citas plašpatēriņa preces, kamēr norvēģi uz kaimiņvalsti devās iepildīt lētu benzīnu.
Oslo krieviem vairs neizsniedz tūristu vīzas un daudziem pierobežas iedzīvotāju dokumentiem, kuriem, saskaņā ar divpusējo līgumu nav vajadzīgas vīzas, ir beidzies derīguma termiņš, jo pandēmijas laikā tie netika atjaunoti.
Jūnijā robežu šķērsoja vien 5600 cilvēku, kas ir aptuveni piektā daļa no iepriekšējos gados pieredzētā skaita. Šķērsotāji lielākoties bija zvejnieki un cilvēki, kuriem ir gan Norvēģijas, gan arī Krievijas pilsonība.
Lai arī Eiropas Savienība ir slēgusi savas ostas Krievijas kuģiem, Norvēģija vēl uzņem krievu zvejnieku laivas.
Oslo šo sankciju izņēmumu pamato ar tās iepriekš noslēgto līgumu ar Maskavu – abas valstis kopīgi pārvalda pasaulē lielākos mencu resursus Barenca jūrā.
Hjirkenēse ir viena no trim Norvēģijas ostām, kur krieviem atļauts izkraut nozveju. Tiesa, mediji jau iepriekš ziņoja, ka Krievija ir izvērsusi aktīvu spiegošanu naftas ieguves platformu un zemūdens komunikācijas kabeļu tuvumā jūrā netālu no Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Somijas krastiem. Pārbaudot Krievijas tralerus, vairākos no tiem aizslēgtos nodalījumos tika atklāti padomju laika radioaparāti.
Pilsētu ar Krieviju vieno ciešas vēsturiskas saiknes. Līdz ar Dānijai piederošo Bornholmas salu šis Norvēģijas reģions bija vienīgais Eiropā, no kura padomju karaspēks brīvprātīgi atkāpās pēc Otrā pasaules kara, kad bija to atbrīvojis no nacistiem.
Daudzas ielu zīmes Hjirkenēsē ir rakstītas kirilicā, un pilsētas rātsnama pirmajā stāvā pie statujas, kas svin abu valstu draudzību, norvēģu lauva dejo ar krievu lāci.
Apmēram 400 Hjirkenēses iedzīvotāju ir Krievijas pilsonība.
Vietējā ekonomika ir lielākoties orientēta uz Krieviju, un tā strauji sāka samazināties jau pandēmijas laikā. Lielu triecienu tā piedzīvoja arī pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā.
Lielākais privātais darba devējs "Kimek" grupa, kas pārsvarā apkalpoja Krievijas kuģus, sankciju dēļ to vairs nedrīkst darīt. Pirmajā atlaišanas posmā tika atlaista ceturtā daļa uzņēmuma darbinieku.
Oslo gan ir mēģinājusi palīdzēt vietējai ekonomikai ar 105 miljonu kronu (9,3 miljonu eiro) palīdzību. Taču Hjirkenēsē dzirdamas bažas, ka ar to nepietiks un vietējie jaunieši aizbrauks, pazudīs arī kvalificēts darbs.
