ASV televīzijas kompānija CNN vēsta, ka pēc vairāk nekā 60% nodoto balsu saskaitīšanas eksprezidents ir vadībā ar apmēram 54% atbalstu.
Viņa konkurenti atbalstīja apmēram 43% procenti vēlētāji, un tas ir labāks rādītājs, nekā tika prognozēts iepriekš. Heilija pēc datu publiskošanas saviem atbalstītājiem diplomātiski paziņoja, ka apsveic Trampu, tomēr šīs sacensības vēl neesot beigušās. Viņa arī brīdināja, ka konkurenta nominācija par republikāņu kandidātu prezidenta vēlēšanām novembrī nozīmēs ticamākā demokrātu kandidāta – pašreizējā prezidenta Džo Baidena, uzvaru.
Tomēr eksperti pagaidām atturas prognozēt šādas cīņas rezultātu, jo vairāku aptauju dati liecina, ka eksprezidentam tomēr ir priekšrocības.
Heilija, kas ir bijusī Dienvidkarolīnas gubernatore un ASV vēstniece ANO, solīja turpināt cīņu un nepadoties.
"Vēlos apsveikt Donaldu Trampu ar šīs nakts uzvaru. Viņš to ir pelnījis. Jūs visi drošvien esat dzirdējuši politiskās baumas, ka šīs sacīkstes ir beigušās. Taču tās nav. Man jums ir jaunumi. Ņūhempšīra ir pirmais štats, nevis pēdējais, kur notiek priekšvēlēšanu balsošana. Vēl ir desmitiem citu štatu, kur viss vēl notiks," viņa teica.
Savukārt Heilijas oponents Tramps savā uzvaras runā nevairījās norādīt uz Heilijas sakāvi, norādot, ka viņa ir smagi zaudējusi.
"Mūsu partija uzvarējusi blēdīgo Džo Baidenu teju katrā aptaujā pēdējo trīs mēnešu laikā. Taču viņa neuzvar tajās aptaujās. Un viņa negūst tādu vēlētāju atbalstu. Šī nebija tipiskā uzvaras runa, taču neļausim kādam pasludināt uzvaru, kad patiesībā tika piedzīvota sakāve. Viņai šī bija ļoti, ļoti slikta nakts," pavēstīja Tramps.
Nākamās nozīmīgās priekšvēlēšanas ir gaidāmas Heilijas dzimtajā Dienvidkarolīnas štatā, kur viņa cer apsteigt Trampu. Taču ASV politikas komentētāji šaubās par to, jo Heilija nespēja apdraudēt Trampu Ņūhempšīrā, lai gan viņa ļoti cerēja uz mērenāko republikāņu un neatkarīgo vēlētāju atbalstu.
Dienvidkarolīna ir viens no konservatīvākajiem ASV štatiem, un vairāki redzami vietējās Republikāņu partijas politiķi ir izteikuši atbalstu Trampam, nevis Heilijai. Zaudējums štatā, kura gubernatore Heilija bija sešus gadus, viņai būtu milzīgs apkaunojums un varētu nopietni iedragāt Heilijas iespējas nākotnē pretendēt uz kādu augstu politisko amatu. Tāpēc ir ļoti liela iespēja, ka līdz 24. februārim, kad notiks priekšvēlēšanas Dienvidkarolīnā, Heilija tomēr varētu paziņot par izstāšanos no cīņas par nomināciju.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības. Pēc vairāku kandidātu izstāšanās no cīņas Trampa vienīgā konkurente ir Nikija Heilija, bijusī ASV vēstniece ANO.
