Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušonedēļ intervijā LTV izteicās: ja izmeklēšanā par gāzesvada "Balticconnector" un Igauniju–Somiju savienojošā sakaru kabeļa bojājumiem tiktu pierādīta Krievijas atbildība, NATO būtu jālemj par Baltijas jūras slēgšanu kuģošanai.
Igaunijas sabiedriskā medija ERR aptaujātie eksperti to nosaukuši par grūti realizējamu ideju.
Tartu Universitātes pētnieks Aleksandrs Lots norāda, ka starptautiskās kuģošanas tiesības tiek regulētas ar jūras likumiem. Kuģošanas ierobežošana būtu iespējama kara laikā.
"Ja tiek slēgta starptautiskā kuģošana, tas nozīmētu vairāku Dāņu jūras šaurumu slēgšanu. Bet visas tiesību normas, kas regulē kuģošanu pa starptautiskiem šaurumiem, balstās uz domu, ka tie netiek slēgti," norāda Lots.
"Šos šaurumus varētu slēgt tikai to valstu kuģiem vai lidmašīnām, ar kurām NATO ir kara stāvoklī. Tādēļ nevar būt ne runas, ka Baltijas jūra tiktu padarīta par ezeru no starptautiskās jūras un gaisa satiksmes skatupunkta," spriež Lots.
Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") piektdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Rinkēviča piedāvātais attiecībā uz Baltijas jūras slēgšanu kuģošanai ir viens no veidiem, kā reaģēt uz Krievijas iespējamo rīcību, taču esot vēl citi risinājumi.
"Ja tiešām parādās informācija, ka Krievija ir iesaistīta, rīcībai ir jābūt skaidrai un stingrai. Ar Krieviju var runāt tikai no spēka pozīcijām," uzsvēra Sprūds.
Krievijas propagandas mediji tikmēr ar sašutumu reaģējuši uz Rinkēviča izteikumiem, ko raksturo kā tukšus draudus.
"Aizliegt jau viņi varbūt arī var, bet tikai vārdos vai uz papīra," propagandas aģentūrai "RIA Novosti" stāsta Krievijas Valsts domes deputāts Oļegs Nilovs.
"Viņu problēma ir tā, ka, lai realizētu šo murgaino ideju, viņiem nāktos pieteikt karu Krievijai. Tādēļ būtu interesanti paskatīties, kā latviešu telēns apēstu krievu lāci," prāto Nilovs.
Krievija noliedz, ka tai būtu jebkāds sakars ar infrastruktūras bojāšanu Baltijas jūrā.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien pavēstīja, ka Krievijai neesot nekādas saistības ar "Balticconnector" gāzesvada bojājumiem.
Peskovs arīdzan paziņoja, ka Krievijai nav pieņemami draudi slēgt Baltijas jūru Krievijas kuģu satiksmei.
"Jebkurus draudus jāuztver nopietni, lai kas tos arī nebūtu izteicis," apgalvo Peskovs.
Kā sarunā ar ERR norāda bijušais Igaunijas Robežsardzes priekšnieks Tarmo Keutss, vienīgais reālais veids Baltijas jūras slēgšanai būtu slēgt kuģu satiksmi posmā no Dāņu šaurumiem līdz Kronštatei.
Līdz šim šādi kuģošanas ierobežojumi noteikti tikai kara laikā.
Keutss gan atgādina arī par Igaunijas un Latvijas "reņģu karu" 90. gadu vidū, kad Igaunijas jūras spēkiem nācies iesaistīties, lai aizstāvētu igauņu zvejnieku intereses.
Tolaik starp abām kaimiņvalstīm notika asi strīdi par zvejošanas tiesībām Roņu salas apkaimē.
"Šķiet, ka tas bija 1995. gada 13. aprīlī, kad man nācās nosūtīt trīs krasta apsardzes kuģus, lai aizsargātu Roņu salas zivju krājumus jeb mūsu valsts robežu," atceras toreizējais Igaunijas Robežsardzes priekšnieks Keutss.
Viņš norāda, ka 1996. gadā toreizējais Igaunijas valdības vadītājs Tīts Vehi vienojās ar Latvijas premjeru Andri Šķēli par jūras robežas noteikšanu un "reņģu kara" izbeigšanu.
