Indija uz Mēness Dienvidpola nosēsties bija cerējusi jau pirms četriem gadiem, kad misijā devās tās kosmosa kuģis "Chandrayaan-2", taču toreiz Indijas Kosmosa izpētes organizācija zaudēja sakarus ar to tikai dažas minūtes pirms nolaišanās.
Indija ir pirmā valsts, kas ir spējusi nosēdināt robotu Mēness Dienvidpolā jeb Mēness tālajā pusē, sauktā arī par "tumšo pusi".
Šī Mēness puse ir pavērsta prom no Zemes un par to ir zināms maz, taču tiek pieļauts, ka tur atrodas sasalis ūdens un dārgmetāli. Šīs lietas ir galvenās, ko šī misija tur vēlas atrast.
Indijai misijas izdošanās ir ļoti nozīmīga, jo līdz ar veiksmīgo nosēšanos Indija tagad ir pievienojusies Amerikas Savienotajām Valstīm, Krievijai un Ķīnai to valstu sarakstā, kuras ir veiksmīgi īstenojušas misijas uz Mēness.
Lai arī cilvēks uz Mēness pabijis jau pirms daudziem gadiem, šīs misijas ir bīstamas un pilnas izaicinājumiem.
"Zinātniskie izaicinājumi joprojām ir klātesoši, un to ir ļoti grūti sasniegt. Kad nolaidies uz jebkāda debess ķermeņa, tu krīti un tev ir jānokrīt ar stilu, lai tur nokļūtu veiksmīgi. Tagad mums ir daudz labākas skaitļošanas jaudas, kas palīdz palielināt šādu misiju izdošanos. Bet es domāju, ka
tā ir bijusi politiskās gribas un tehnoloģiju attīstības kombinācija, kas ļāvusi mums noprast, ka tagad ir pienācis laiks, kad varam atļauties doties uz Mēnesi un izmantot to kā atspēriena punktu cilvēces ceļojumiem tālākā kosmosā,"
vērtēja kosmosa jautājumu žurnālists Džonatans Levijs.
To, ka šīs misijas nav vieglas, apliecina gan Indijas iepriekšējā neveiksme, gan arī tikko piedzīvotā Krievijas zondes ietriekšanās Mēnesī.
