Deklarāciju parakstīja Serbijas, Moldovas, Melnkalnes, Rumānijas, Kosovas, Bosnijas un Hercegovinas, Ziemeļmaķedonijas, Bulgārijas, Horvātijas un Grieķijas līderi.
Tajā pausts nelokāms atbalsts Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei starptautiski atzītajās robežās.
Līderi arī atzinīgi novērtēja Ukrainas prezidenta nopietnos centienus noteikt miera principus saskaņā ar ANO statūtiem. Zīmīgi, ka deklarāciju parakstīja un ar Zelenski tikās arī Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. Serbija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas neatbalstīja sankcijas pret Krieviju, un Vučičs pēc sarunām atteicās nosaukt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.
Pozitīvāka noskaņa bija Zelenska sarunās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu. Brisele bija sagatavojusi kārtējo finanšu palīdzības paketi pusotra miljarda eiro apmērā, un aizdevuma līdzekļus varēs novirzīt aizsardzībai, valsts institūciju darbam, kā arī infrastruktūras atjaunošanai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
