Naktī Krievija atkal uzbruka Ukrainas teritorijai ar Irānas piegādātajiem droniem "Šahed". Harkivā uzbrukumos ir bojātas vairākas privātmājas, kurās ir izcēlušies ugunsgrēki. Varasiestādes ziņoja par vismaz četriem ievainotajiem.
Harkivas apgabalā turpinās smagas kaujas. Ir mēģinājumi atspiest okupācijas karaspēku Glubokes apdzīvotās vietas virzienā un Vovčanskas apkaimē, kur Krievijas cenšas nostiprināties dzīvojamajās ēkās.
Aizvadītajā naktī "Šahed" roni bija mērķēti arī uz Odesu valsts dienvidos. Par uzbrukumu sekām Odesā pagaidām ziņu nav.
Ukraina norāda uz pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkumu
Tikmēr pirmdien Ukrainas sabiedrotie neklātienē tikās kārtējā Ramšteinas formāta sanāksmē, tās laikā vairākas valstis izteica atbalstu Vācijas iniciatīvai sarūpēt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas Ukrainai. Vācijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Dānija, Beļģija, Kanāda, Nīderlande un Norvēģija ir piekritušas finansēt iniciatīvu, bet citas valstis, piemēram, Francija, Lielbritānija, ASV, Lietuva, Rumānija un Spānija ir apņēmušās sarūpēt pretgaisa aizsardzības raķetes un citu aprīkojumu. Vēlmi iesaistīties iniciatīvā ir izteikusi arī Latvija.
Vācijas valdība 17. aprīlī uzsāka iniciatīvu meklēt papildu pretgaisa aizsardzības līdzekļus, kurus varētu nodot Ukrainai. Vēlāk Beļģija paziņoja, ka Vācijas iniciatīvai piešķirs 200 miljonus eiro, bet Kanāda apsolīja piešķirt vairāk nekā 55 miljonus ASV dolāru.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kārtējo reizi ir kritizējis rietumvalstis par kavēšanos piešķirt viņa valstij nepieciešamo militāro palīdzību. Zelenskis intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja, ka visi lēmumi par Rietumu militāro palīdzību Ukrainai ir tikuši pieņemti ar aptuveni gada nokavēšanos. Savukārt tas ir apgrūtinājis Ukrainas aizstāvju iespējas efektīvi cīnīties pret iebrucējiem no Krievijas.
Kā piemēru Zelenskis minēja pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kas ir izrādījušās ļoti efektīvas, piemēram, Ukrainas galvaspilsētas Kijivas aizsardzībā pret Krievijas raķešu triecieniem. Prezidents sacīja, ka savlaicīga "Patriot" piegāde būtu ļāvusi saglabāt lielu daļu Ukrainas energoinfrastruktūras, ko Krievija ir centusies sistemātiski iznīcināt.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
