Sarunā ar Ukrainas medijiem Skibitskis norādīja, ka Krievijas iebrucēju spēki īpašu uzmanību veltīs ieņemto Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju noturēšanai. Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis to skaidroja ar Krievijas armijas nespēju īstenot uzbrukuma darbības. Par to liecina Krievijas armijas mēģinājumi pavirzīties uz priekšu un nostiprināties Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvajās robežās.
Skibitskis atzīmēja, ka šo apgabalu administratīvo robežu ieņemšanai nepieciešamas labi sagatavotas un ar moderniem ieročiem nodrošinātas trieciengrupas. Tādu trieciengrupu Krievijas iebrucējiem nav, uzsvēra Skibitskis. Viņš arī piebilda, ka saskaņā ar Ukrainas izlūku rīcībā esošu informāciju, ieroču sistēmām, kas no noliktavām tiek nogādātas Krievijas karaspēkam, ir nepieciešams remonts un modernizācija.
Skibitskis norādīja, ka Krievijas ekonomika ir pārlikta uz tā dēvētajām militārajām sliedēm, taču sankciju spiediens ir būtiski ietekmējis tās jaudu. Tādu militārās ekonomikas jaudu, kāda bija PSRS laikos, Krievijai sasniegt neizdodas, uzsvēra Skibitskis.
Runājot par izredzēm panākt demilitarizētās zonas izveidi ap Zaporižjas AES, Skibitskis norādīja uz nepieciešamību pēc plašākas starptautiskās sabiedrības iesaisti šī jautājuma risināšanai.
"Šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) un tās vadības, no starptautiskās sabiedrības, kas turpinātu veikt spiedienu uz Kremli, lai tas, pirmām kārtām, izpildītu pamatnosacījumus un nodrošinātu ne tikai kodolobjekta, bet arī visa reģiona drošību," sacīja Skibitskis.
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis intervijā arī norādīja, ka iestāde uzmanīgi seko notikumu attīstībai Baltkrievijā, kur Krievija jūlijā plāno izvietot taktiskos kodolieročus. Skibitskis atzīmēja, ka Krievijas kodolieroču izvietošana Baltkrievijā ir sava veida spiediens, ko Krievija mēģina izdarīt ne tikai uz Ukrainu, bet arī uz tās sabiedrotajiem Rietumos.
Ar simbolisku atbildi uz šo Krievijas izdarīto spiedienu nāca klajā divi ASV senatori Lindsijs Greiems un Ričards Blūmentāls. Demokrāts Blūmentāls un republikānis Greiems ASV Senātā iesnieguši rezolūcijas projektu, kas paredz uzskatīt iespējamu Krievijas kodolieroču lietošanu Ukrainā par uzbrukumu NATO. ASV Kongresā rīkotājā preses konferencē Greiems mudināja citus senatorus nopietni izvērtēt Krievijas kodolieroču pielietojuma riskus karā pret Ukrainu.
Republikāņu senators arī uzrunāja Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitniekus, brīdinot viņus par sekām, kas iestāsies, ja karā pret Ukrainu tiks pielietoti kodolieroči.
"Mūsu vēstījums tiem, kas ir ap Putinu – ja jūs to izdarīsiet, ja jūs izpildīsiet viņa pavēli [pielietot kodolieročus] .. tad jūs varat gaidīt masīvu NATO atbildi un jūs nonāksiet karā pret NATO," sacīja Greiems.
Savukārt demokrātus pārstāvošais Blūmentāls paziņoja, ka, ukraiņiem gūstot arvien vairāk panākumu kaujas laukā un atkarojot savas zemes, Putinam būs arvien lielāks kārdinājums lietot kodolieročus pret Ukrainu.
KONTEKSTS:
2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks pēc iebrukuma Ukrainā okupēja Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, joprojām atrodas Krievijas kontrolē.
Zaporižjas AES tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti šādus incidentus konstatējuši teju ik dienas. Aģentūra iesaistījusies sarunās ar Kijivu un Maskavu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES, bet nesekmīgi.
Ukrainas izlūkdienestu rīcībā nonākusi informācija, ka Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas AES, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs arī apgalvoja, ka Krievijas karaspēks mīnējis Zaporižjas AES, toskait tās dzesēšanas sistēmu. Ja tā tiktu bojāta sprādzienā, sekas varētu būt katastrofālas.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apliecinājis, ka Latvijas atbildīgie dienesti seko līdzi situācijai. Latvijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka valdība sadarbībā ar Latvijas atbildīgajām iestādēm ir izvērtējušas dažādus apdraudējuma scenārijus, secinot, ka potenciālais apdraudējums Latvijai ir niecīgs.
