Par to, kas šeit noticis, liecina ložu atstātie caurumi, nodegušās ēkas un asins pēdas. Nirozas kibucs atrodas blakus Gazas joslai. Viens no tiem, kam pērnā gada 7. oktobrī uzbruka teroristu grupējuma "Hamās" kaujinieki.
Ciematā bija ap 400 iedzīvotāju. Apmēram ceturtā daļa noslepkavoti vai sagrābti par ķīlniekiem. 28 cilvēki joprojām ir "Hamās" gūstā, un nav zināms, vai ir dzīvi. Uzbrukumā izdzīvojušos varas iestādes evakuēja un izmitināja pa visu Izraēlu. Kibucs palika tukšs.
83 gadus vecais Neitans Bahats bija pirmais un vairākus mēnešus arī vienīgais, kas atgriezās. Viņš pazina noslepkavotos un nolaupītos ļaudis.
"Šīs ir manas mājas. Citu nav. Es šeit jūtos labi un gribu rādīt piemēru pārējiem. No dažiem esmu dzirdējis, ka viņi arī domā par atgriešanos," sacīja Nirozas kibuca iedzīvotājs Neitans Bahats.
Postījumi ir tik lieli, ka vairums ēku jānojauc un jāceļ no jauna. Vajadzēs vēl vismaz trīs gadus, lai Nirozu atjaunotu un iedzīvotāji varētu atgrieztos. Ikkatra vieta atgādina par lielāko noziegumu, kas pastrādāts pret ebrejiem pēc Otrā pasaules kara.
"Šī vieta ir mūsu kibuca sirds. Mūsu pasta nodaļa. Sarkanās uzlīmes nozīmē, ka tajā adresē ir nogalinātie, melnās – nolaupītie. 7. oktobrī Nirozā vien "Hamās" nolaupīja 80 un nogalināja 30 cilvēkus," sacīja Kibuca iedzīvotājs.
Pēdējā laikā cilvēki kibucu apmeklē arvien biežāk. Rita Lifšica ierodas katru dienu, lai pabarotu kaķus, kuri tika pamesti tajā šausmu un haosa atmosfērā, kas valdīja 7. oktobra dienā un pēc tam.
"Šo kopienu esam veidojuši tik daudzus gadus. Mēs mīlam šo vietu un nevaram bez tās iztikt. Tātad.. mēs atgriezīsimies. Ne visi. Bet lielākā daļa no mums atgriezīsies," viņa teica.
"Tas ir šausmīgi, kas šeit ir noticis. Bet vieta nav vainīga. Tā es jūtu. Tās ir manas mājas. Tas ir grūts laiks. Bet mēs to pārdzīvosim, es tam ticu," tikmēr pauda Nirozas kibuca bijusī iedzīvotāja Adi Negeva.
Dalitas Ramas Aharonas ģimene aizbēga no Nirozas un tagad dzīvo Kirjatgatas pilsētā. Sieviete rādīja video, kurā redzami divi viņas labākas draudzenes bērni, kurus kopā ar māti kaujinieki nolaupīja Nirozā.
"Mani "saēd" doma, ka viņi joprojām ir gūstā. Jau piecus mēnešus! Ir grūti dzīvot bez viņiem," teica sieviete.
Viņa nezina, vai jelkad atgriezīsies dzīvot kibucā.
"Bērni nevēlas atgriezties. Viņi baidās. Tas ir sagrāvis viņu drošības sajūtu. Mūsu visu. Es un vīrs apsolījām bērniem, ka mēs vienmēr sargāsim viņus. Bet tagad vairs nevaram garantēt, ka viņi būs drošībā Nirozā," turpināja Dalita.
Ebreju ciemats Netivhāsarā Gazas joslas pierobežā bija pirmais, kam "Hamās" kaujinieki uzbruka 7. oktobrī. Fermeres Hilas Fenlonas ģimene garas stundas slēpās mājās. Šodien viņa jūtas pietiekami droši. Viena no dažiem iedzīvotājiem, kas atgriezušies ciematā. Ebreju kopienu no palestīniešu Gazas joslas tagad šķir žogs.
"Mēs nevaram palīdzēt viņiem atbrīvoties no "Hamās". Bet mēs sagaidām, ka viņi to izdarīs. Ja iedzīvotāji Gazā grib labāku dzīvi, viņiem ir jāpārliecinās, ka "Hamās" viņus nekontrolēs un vairs nekontrolēs reģionu. Tad viņiem un arī mums būs labāka nākotne," pārliecināta Hila.
Viņas siltumnīcu saimniecību izpostīja no Gazas raidītās raķetes un atlūzas no Izraēlas pretgaisa aizsardzības ieročiem. Tagad apšaudes no Gazas puses ir retas.
Kā uzsvēra ebreju zemniece, vienmēr būs svarīgi atcerēties 7. oktobra traģēdiju. Bet šobrīd jācenšas domāt par nākotni. Viņa ir pārliecināta, ka varēs atjaunot siltumnīcas un audzēt dārzeņus.
