Demonstrācijā pie Brandenburgas vārtiem Berlīnē protestētāji turēja rokās Izraēlas karogus un plakātus ar fotogrāfijām, kurās redzami daži no vairāk nekā 200 cilvēkiem, kurus palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" sagrāba gūstā 7. oktobrī, kad veica bezprecedenta iebrukumu Izraēlā.
"Ir nepanesami, ka ebreji šodien atkal dzīvo bailēs – turklāt mūsu valstī," demonstrantiem sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Pēc organizatoru aplēsēm, uz demonstrāciju sapulcējās 20 000 cilvēku, bet policija protestētāju skaitu novērtēja uz 10 000.
"Katrs uzbrukums ebrejiem, ebreju institūcijām ir Vācijas apkaunojums. Katrs uzbrukums raisa manī kaunu un dusmas," sacīja prezidents. Vācijas kanclers Olafs Šolcs svētdien, atklājot jaunu sinagogu Desavā, pauda sašutumu par antisemītisma uzplaukumu kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma.
Arī Londonas Trafalgaras laukumā tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijā Izraēlas atbalstam, pieprasot atbrīvot cilvēkus, kurus gūstā sagrābis "Hamās". Klātesošos uzrunāja gan Lielbritānijas valdošās Konservatīvās partijas, gan opozīcijā esošās Leiboristu partijas pārstāvji.
Arī pie ANO biroja Ženēvā simtiem cilvēku pieprasīja ķīlnieku atbrīvošanu. Pūlī plīvoja Izraēlas, Šveices un Vācijas karogi un plakāti vēstīja "Bērni nav tirgošanās žetoni".
Tikmēr Lozannā aptuveni 4500 cilvēku piedalījās gājienā palestīniešu atbalstam, paziņoja policija.
Sestdien Lielbritānijā desmitiem tūkstošu demonstrantu – pēc policijas aplēsēm 100 000 – devās gājienā cauri galvaspilsētai, pieprasot Izraēlai pārtraukt Gazas joslas bombardēšanu.
Francijā, kur ir Eiropā lielākās ebreju un musulmaņu kopienas, Parīzē pulcējās tūkstošiem demonstrantu, lai pieprasītu Izraēlai pārtraukt Gazas joslas triecienus. Policija lēš, ka demonstrācijā piedalījās 15 000 cilvēku. Organizatori, tai skaitā palestīniešu un musulmaņu grupas, miera atbalstītāju asociācijas, strādnieku un studentu arodbiedrības un kreisās politiskās partijas, nosodīja "Hamās" uzbrukumu civiliedzīvotājiem, mudināja kaujinieku grupējumu atbrīvot visus ķīlniekus un aicināja pārtraukt Izraēlas uzbrukumu.
Pie Eiropas Savienības (ES) iestādēm Briselē svētdien sapulcējās aptuveni 12 000 cilvēku, kuri aicināja ES iestāties par uguns pārtraukšanu un aicināja Izraēlu izbeigt Gazas joslas aplenkumu.
Sarajevā ielās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku, un daži salīdzināja situāciju Gazā ar Bosnijas iedzīvotāju ciešanām kara laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam. "Tas, kas notiek Gazā, ir vienkārši cilvēciska katastrofa. Kolektīvs sods. Kara noziegumi. Šīs lietas ir jānosauc īstajā vārdā," sacīja palestīniešu ārsts Nabils Nasers, kurš Bosnijas kara laikā strādāja Sarajevā.
Simtiem cilvēku pulcējās arī Serbijas galvaspilsētā Belgradā un kaimiņvalsts Melnkalnes galvaspilsētā Podgoricā.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. "Hamās" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis. Atbildot "Hamās", Izraēla uzsāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Izraēla īsteno Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi.
Izraēla, gatavojoties iespējamam sauszemes iebrukumam, pavēlējusi evakuēt Gazas joslas ziemeļdaļu, kurā mīt 1,1 miljons cilvēku. ANO ģenerālsekretāra pārstāvis norādīja, ka tik milzīga iedzīvotāju evakuācija īsā laikā bez "postošām humānām sekām" nav iespējama.
