ĪSUMĀ:
- Piemaskavā piektdien vakarā noticis terora akts "Crocus City Hall" koncertzālē, kur bruņoti vīrieši sarīkoja apšaudi.
- Uzbrukumā nogalināti vismaz 60 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
- Uzbrucēji arī aizdedzinājuši arēnu.
- ASV rīcībā bija informācija, ka uzbrukumu Maskavā gatavo ar "Islāma valsti" saistīts grupējums.
- Ukrainas izlūkdienests tikmēr uzskata, ka notikušais ir Krievijas specdienestu sarīkota provokācija, lai radītu ieganstu vēl nežēlīgākai cīņai pret Ukrainu.
- ASV vēstniecība Krievijā pirms pāris nedēļām brīdināja, ka Maskavā ir paaugstināts terorisma risks.
- Arī Latvijas Ārlietu ministrija aicināja nebraukt uz Krieviju un izvairīties no masu pasākumu apmeklēšanas Maskavā.
Uzbrukums noticis "Crocus City Hall" arēnā Piemaskavā. Piektdien vakarā tur bija plānots rokgrupas "Piknik" koncerts.
Gandrīz visas biļetes uz koncertu bija izpārdotas; arēnā varēja būt līdz pat 6200 cilvēku.
Aculiecinieki vēsta, ka koncertzālē iebrukuši vairāki vīrieši, kas bija bruņojušies ar šaujamieročiem. Viņi sākuši apšaudi, kurā nogalināti vismaz 60 cilvēki.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja vēsta, ka bojāgājušo skaits varētu būt arī lielāks.
Krievijas amatpersonas informē, ka slimnīcās nogādāti 115 ievainotie, to vidū pieci bērni. 60 ievainotie ir smagā stāvoklī.
Teroristi pēc uzbrukuma aizbēguši
Uzbrucēji arī aizdedzinājuši ēku, izcēlies plašs ugunsgrēks, kas vēlāk tika ierobežots.
"Crocus City Hall" arēna atrodas Krasnogorskā, 22 kilometru attālumā no Maskavas centra.
Arēnā iebrukuši vairāki vīrieši, kas ar automātiem atklāja uguni uz koncertzālē sanākušo publiku. Uzbrucēji bijuši vismaz pieci.
Krievijas režīma kontrolētā ziņu aģentūra "RIA Novosti" vēsta, ka pēc uzbrukuma teroristi esot aizbēguši ar baltu "Renault Symbol" markas automašīnu.
ASV bija informācija par islāma ekstrēmistu plāniem uzbrukt Maskavai
Vairākas stundas pēc uzbrukuma izplatījās ziņas, ka atbildību par terora aktu esot uzņēmies islāmistu grupējums "Islāma valsts", taču šobrīd tam nav pierādījumu.
ASV laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz ASV amatpersonām, gan vēsta, ka uzbrukumu Maskavā varētu būt sarīkojis ar "Islāma valsti" saistītais grupējums "Islāma valsts Horasāna", kas pazīstams arī kā "ISIS-K". Šī grupējuma bāze ir Afganistānā.
ASV izlūkdienestu rīcībā nonākusi informācija, ka "ISIS-K" martā gatavojas veikt uzbrukumu Maskavā. ASV vēstniecība Krievijā pirms divām nedēļām izplatīja brīdinājumu par paaugstinātu terorisma risku Maskavā.
"Pēdējos divus gadus "ISIS-K" bija koncentrējusies uz Krieviju," laikrakstam stāsta terorisma pētnieks Kolins Klārks.
""ISIS-K" apsūdzēja Kremli, ka tā rokas mirkst musulmaņu asinīs, norādot uz Maskavas intervenci Afganistānā, Čečenijā un Sīrijā."
Krievijas FSB direktors Aleksandrs Bortņikovs rudenī izteicies, ka "ISIS-K" audzē spēku un varētu ķerties pie terora aktu rīkošanas ārpus Afganistānas. Viņš lēsa, ka grupējumā ir ap 6500 biedru.
Islāma pasaulē pašlaik turpinās svētais mēnesis ramadāns, kura laikā augušas bažas par islāma ekstrēmistu rīkotiem uzbrukumiem.
Maskavā atceļ masu pasākumus
"Crocus City" ir vērienīgs tirdzniecības un izklaides komplekss, kas uzbūvēts Maskavas piepilsētā Krasnogorskā. Tas pieder azerbaidžāņu izcelsmes miljardierim Arasam Agalarovam.
Agalarovs savulaik bijis arī ASV eksprezidenta Donalda Trampa biznesa partneris, un 2013. gadā "Crocus City Hall" notika Trampam tolaik piederošā skaistumkonkursa "Miss Universe" fināls. Uz to bija ieradies arī pats Tramps, kurš tolaik vēl nebija pievērsies politiķa karjerai.
Неизвестные открыли стрельбу в концертном зале "Крокус Сити Холл" в Москве. В здании пожар и произошло несколько взрывов, начала рушиться крыша.
— Настоящее Время (@CurrentTimeTv) March 22, 2024
Всего в концертном зале могло находиться до 6200 человек. Точное число жертв неизвестно pic.twitter.com/pP9Qa8S67Z
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņojis, ka nedēļas nogalē galvaspilsētā atcelti visi masu pasākumi.
Pētnieciskais žurnālists Hristo Grozevs telekanālam "Doždj" teicis, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) nesen esot veicis "Islāma valsts" kaujinieku arestus. Taču vienlaikus Krievijas specdienesti veicot arī afgāņu kaujinieku apmācību Krievijā.
Grozevs arīdzan izteicis versiju, ka FSB varētu būt ieinteresēts teroraktu sarīkošanā Krievijā, lai Kremlim būtu iegansts izsludināt vispārējo mobilizāciju. Taču pašlaik esot pāragri izdarīt secinājumus.
Ukraina to uzskata par Krievijas specdienestu provokāciju
Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks uzsvēris, ka Ukraina nekādā veidā nav saistīta ar terora aktiem Krievijā.
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs pavēstījis, ka šis uzbrukums ir "Putina specdienestu provokācija".
"Kremļa tirāns ar to sāka savu karjeru un ar šādiem noziegumiem pret saviem pilsoņiem grasās arī to beigt," spriež Jusovs.
1999. gadā, neilgi pēc tam, kad Putins tika iecelts par Krievijas premjeru, vairākās Krievijas pilsētās notika terora aktu sērija. Tika uzspridzinātas vairākas daudzstāvu mājas, nogalinot vairāk nekā 300 cilvēku. Putins notikušajā apsūdzēja čečenu teroristus un izmantoja šos terora aktus kā ieganstu, lai sāktu otro Čečenijas karu.
Taču drīz vien izskanēja aizdomas, ka šos sprādzienus sarīkoja pašas Krievijas specdienesti pēc Putina rīkojuma. Šo versiju pauda bijušais Krievijas specdienestu virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko, kurš pēc tam Lielbritānijā tika noindēts ar radioaktīvo poloniju. Arī vairāki citi cilvēki, kas rakstījuši par Krievijas specdienestu saistību ar 1999. gada sprādzieniem, miruši aizdomīgā nāvē.
Krievijas vara nav spējīga aizsargāt cilvēkus
To, ka tas varētu būt varas struktūru tīšs inscenējums, pieļāva Krievijas opozīcijas līderis, bijušais Krievijas Valsts domes deputāts Genadijs Gudkovs.
Viņš asi un emocionāli reaģēja uz notiekošo: "Kaut kādi cilvēki ar automātiskiem ieročiem mierīgi klīst pa Maskavu, pārvietojas automašīnās… un tas viss notiek situācijā, kad vara seko līdzi ikvienam… visapkārt izliktas personu un automašīnu numuru noteikšanas kameras un tā tālāk, un tā joprojām…"
"Ja grib teikt par Ukrainu, tur pat nekādas ukraiņu pēdas nevar būt… Tas, protams, ir mans viedoklis. Es sagaidīšu tos tā saucamos Putina izmeklēšanas rezultātus, bet domāju, ka neko tie neparādīs…" sacīja Gudkovs.
"Nav nekādas pretestības! Kur ir apsardze, policija, kurai jābūt, kur ir kaut kādas drošības sistēmas? Kā tur vispār varēja iziet cauri – tur pilns ar kamerām un rāmjiem.
Tātad – tā ir tāda dekoratīva policija un federālais drošības dienests, kas it kā sargā… Ja kāds nejauši apslapinās pie kāda kapa, aiznes puķes, ielaiko vai pārpublicē kaut ko, atnāk ar baltu lentīti, tur gan viņi ir ielu valdnieki! Bet aizsargāt cilvēkus no terora viņi nevar!" emocionāli pauda Gudkovs.
ASV brīdināja par paaugstinātu terorisma risku Maskavā
ASV vēstniecība Krievijā pirms pāris nedēļām izplatīja brīdinājumu, ka Maskavā ir paaugstināts terorisma risks.
Pēc tam arī Latvijas Ārlietu ministrija izplatīja brīdinājumu neceļot uz Krieviju un izvairīties no masu pulcēšanās vietām Maskavā.
Lielākais šāda veida terora akts Maskavā notika 2002. gada oktobrī, kad čečenu teroristi sagrāba vairāk nekā 900 ķīlnieku, kas bija ieradušies uz mūzikla "Nord-Ost" izrādi.
Ķīlnieku krīze turpinājās vairākas dienas, līdz Krievijas specdienesti iebruka teātra ēkā, mēģinot atbrīvot ķīlniekus. Toreiz gāja bojā vairāk nekā 170 cilvēku (ap 130 ķīlnieku un 40 teroristu), turklāt lielāko daļu bojāgājušo ķīlnieku nonāvēja nevis teroristi, bet gan specdienestu izmantotā iemidzinošā gāze.
