Šobrīd Slovākijā lielā mērā valda noskaņojums, ka karš Ukrainā jāatrisina diplomātiski. Uz to uzstājis arī pašreizējais parlamenta spīkers Pelegrīni, tāpēc lielākas izredzes uzvarēt esot tieši viņam, prognozēja analītiķis. Taču vēlēšanu iznākumu paredzēt ir pāragri, turklāt nav arī konkrētas pārliecības par to, kāda būtu viena vai otra prezidenta amata kandidāta politika pēc šīm vēlēšanām.
Rihards Plūme: Prezidenta vēlēšanās sacenšas pavisam 11 kandidāti. Tas šķiet diezgan liels kandidātu skaits. Kāpēc, jūsuprāt, ir tik liela konkurence?
Mihals Mislovičs: Jā, patiesi ir 11 kandidāti, bet lielākā daļa aptauju rāda, ka galvenā cīņa būs starp Ivanu Korčoku un Peteru Pelegrīni. Un redzam, ka šis duelis ir populārs ne tikai visā politikas skatuvē, bet arī sabiedrībā. Jo, piemēram, mūsu aģentūra "Median" veica aptaujas par atbalstu pirmajā un otrajā raundā. Un pirmajā kārtā redzam, ka atbalsts Korčokam un Pelegrīni, visticamāk, būs ļoti tuvs.
Bet, no otras puses, otrajā kārtā vismaz pašreiz labākas izredzes ir Peteram Pelegrīni. Viņu varētu atbalstīt aptuveni 53%, bet Korčoku tikai aptuveni 47%. Un tik ciešam duelim ir vairāki iemesli.
Piemēram, mūsu aptaujās esam izpētījuši Slovākijas pilsoņu viedokli par Ukrainu. 60% slovāku aptaujā norādīja, ka karš būtu jāatrisina diplomātiski, un tas ir Petera Pelegrīni naratīvs vēlēšanu kampaņā.
Tātad ir liela iespējamība, ka cilvēki ar šādu viedokli balsos par Peteru Pelegrīni. No otras puses, ir arī 60% Slovākijas pilsoņu, kuri saka, ka viņi nav apmierināti ar pašreizējo valdību. Tas nozīmē, ka ir aptuveni 20%–30% Slovākijas pilsoņu, kuri vienā jautājumā varētu piekrist Pelegrīni un otri piekristu Korčokam. Pelegrīni kampaņā izmantoja Ukrainas kara naratīvu, savukārt Korčoks parasti izmantoja naratīvu pret pašreizējo valdību, pret Robertu Fico un Peteru Pelegrīni. Būs ļoti svarīgi, kurš no šiem naratīviem visvairāk uzrunās neizlēmušos vēlētājus.
Joprojām ir iespēja, ka Korčoks uzvarēs otrajā raundā un būs prezidents, bet šī iespējamība ir zemāka nekā Peteram Pelegrīni. Ir jūtama liela spriedze starp šiem kandidātiem, un pēdējais duelis būs ļoti tuvs.
Kā jau minējāt, pirmajā kārtā atbalsts abiem galvenajiem kandidātiem solās būt diezgan līdzīgs. Tātad teju droši varam teikt, ka viss izšķirsies vēlēšanu otrajā kārtā?
Jā, noteikti būs otrā kārta, jo kandidātam ir jāsasniedz vismaz 50% atzīme, lai tiktu ievēlētam, jo vēsturē kandidāti parasti saņem 42–48%. Interese par prezidenta vēlēšanām Slovākijas sabiedrībā ir zemāka nekā parlamenta vēlēšanās. Un galvenā problēma, visticamāk, ir vēsture, proti, prezidents sabiedrībā netiek uzskatīts par īpašu būtisku slovākiem, bet svarīga ir valdība un parlaments.
Kas ir galvenie jautājumi, kas dominē vēlēšanu kampaņā? Pamatā izskatās, ka tā ir Ukraina, taču vai ir vēl kādi?
Galvenais naratīvs ir Ukraina. Iemesls ir tāds, ka mūsu politiķi, īpaši, Roberts Fico un Peters Pelegrīni saka, – šī problēma ir jāatrisina diplomātiski, un viņi iestājas pret tālāku palīdzību ar ieročiem un citām lietām Ukrainai. Es domāju, ka starptautisko attiecību kontekstā būtībā tā ir vienīgā tēma Pelegrīni kampaņā.
Galvenais iemesls, kādēļ Pelegrīni lieto šo naratīvu par karu Ukrainā ir tas, ka Slovākijas pilsoņiem ir ļoti atšķirīgi viedokļi par Ukrainu. Ir aptuveni 40–45%, kas saka, ka Slovākijai jāturpina palīdzēt Ukrainai, bet 50–55% saka, ka palīdzība būtu jāpārtrauc. Peters Pelegrīni visas kampaņas laikā strādā ar šo naratīvu, un redzam to viņa runās.
Pirms parlamenta vēlēšanām viņš un viņa partija teica, ka Slovākija ir daļa no Eiropas Savienības un NATO un ka jābūvē partnerība ar Rietumiem, bet šobrīd viņš strādā ar pilnīgi citu naratīvu. Un tādā veidā viņš cenšas iegūt nacionālistiski orientētus vēlētājus, varbūt partijas SNS partijas vēlētājus.
Ja prezidenta amatā tiks ievēlēts Pelegrīni, vai Slovākijas nostāja, vismaz retoriski, attiecība pret Ukrainu varētu kļūt vēl kritiskāka?
Tas ir grūts jautājums. Es varu pateikt piemēru, ka vairāki politikas analītiķi pirms parlamenta vēlēšanām ir minējuši, ka
Roberta Fico iepriekšējā politika bija orientēta uz Rietumu pasaules daļām – Eiropas Savienību, NATO un tā tālāk. Neviens nevarēja iedomāties, ka Fico būs... kā lai to pasaka, Krievijas pusē...
Būs tik kritisks pret Ukrainu un Rietumu institūcijām. Tas nozīmē, ka tas ir grūts jautājums, vai Pelegrīni būs vēl kritiskāks, kad viņš būs ievēlēts.
Es domāju, ka naratīvs, ko Peters Pelegrīni šobrīd izmanto pret Ukrainu un NATO, un Eiropas Savienību, turpināsies. Tas, visticamāk, nebūs skaļāks, bet tas, visticamāk, turpināsies un viņš izmantos naratīvu pret Eiropas Savienību un NATO. No otras puses, mūsu valsts joprojām ir daļa no Eiropas Savienības un NATO, un varam teikt, ka šī sadarbība turpināsies, un viņam būs jākomunicē ar Eiropas Savienību par šo problēmu. Tātad kopumā ir grūti pateikt, bet izskatās, ka situācija būs aptuveni tāda, kāda tā ir šobrīd.
Līdzīgu jautājumu vēlos uzdot arī par Korčoku, proti, vai tad, ja ievēlēs viņu, vai varam sagaidīt, ka jautājumā par Ukrainu mēs publiskajā telpā redzēsim tādas pašas viedokļu atšķirības starp Korčoku un Fico valdību, kādas mēs tagad redzam starp pašreizējo prezidenti Čaputovu un Fico valdību?
Es domāju, ka situācija būs ļoti līdzīga, jo Ivans Korčoks ir bijušais diplomāts ASV un bijušais Slovākijas ārlietu ministrs. Es domāju, ka Ivans Korčoks joprojām iestāsies pret pašreizējo Roberta Fico valdību un būs pretējā pusē.
Varam redzēt no vēstures, ka var būt valdības no labējās puses un prezidenti no kreisās puses. Un arī citos laikos ir bijusi līdzīga situācija. Domāju, ka Ivans Korčoks būs vairāk prorietumniecisks prezidents un būs pret Robertu Fico un viņa valdību, un izmantos savu pozīciju, lai iestātos pret Roberta Fico un viņa valdību arī starptautiski.
Kādi ir jūsu novērojumi par to, vai vēlēšanu kampaņas laikā ir sastopama dezinformācija, un, ja ir, tad vai tās izplatīšanās iesaistītas arī ārvalstis, piemēram, Krievija?
Dezinformācija tiešām ir ievērības cienīga problēma Slovākijā, līdzīgi kā citviet Eiropā. Bet, es domāju, ka šajās vēlēšanās tā nav galvenā problēma.
Tas ir interesanti, jo dezinformācijas vietnes ir aktīvas mūsu apstākļos, bet, no otras puses, šajā kampaņā tas nav ļoti aktuāli. Ir interesanti, kāpēc tā nav, un viens iemesls varētu būt tas, ka kandidāti no Pelegrīni atbalstošo pulka, īpaši tādi kā Štefans Harabins un Andrejs Danko, vēlas, lai cilvēki otrajā kārtā balso par Pelegrīni un tādēļ, piemēram, viņi neizplata dezinformāciju.
Kādi ir dati par to, kurās sabiedrības grupās katrs no kandidātiem ir populārākais. Kas balso par Pelegrīni un kas par Korčoku?
Te trendi ir pilnīgi tādi paši kā parlamenta vēlēšanās. Jauni vēlētāji, īpaši vēlētāji, kas balsos pirmo reizi, kuriem ir vairāk nekā 18 gadi, balsos par Ivanu Korčoku.
Balstoties uz mūsu aptauju, nozīmīga daļa no viņiem balsos par Korčoku. Ar Peteru Pelegrīni ir pilnīgi tas pats, kas attiecībā uz partiju "Smer". Tie ir cilvēki virs 50 gadiem, ar zemāku izglītības līmeni, un tie ir vēlētāji no ciemiem vai lauku apvidiem.
Runājot par atšķirīgajiem viedokļiem Slovākijas sabiedrībā Ukrainas jautājumā, kādas ir jūsu domas par to, kādi šai sašķeltībai ir iemesli? Dezinformācija, nogurums no kara vai kas cits?
Šis jautājums ir ļoti sarežģīts.
Slovākijā mums ir aptuveni 30% prorietumnieciski noskaņotu pilsoņu. No otras puses, mums ir aptuveni 20% prokrieviski noskaņotu vēlētāju un ir liela daļa – aptuveni 50% –, kuriem nepatīk hegemoni, proti, lielās valstis, kā ASV, Krievija vai Ķīna.
Nav svarīgi, kurā pasaules daļā šīs valstis ir, viņiem tās nepatīk. Un šī sabiedrības daļa mūsu aptaujās saka, ka viņi tic Eiropas Savienībai un Višegradas grupai un tā tālāk, bet tajā pašā laikā viņi saka, ka ASV un Krievija ir Slovākijas ienaidnieki.
Tā ir ļoti interesanta mūsu sabiedrības daļa, un es nezinu, kurš vārds būtu vislabākais, lai to aprakstītu. Ir liela daļa, kas saka: ASV un Krievija, lūdzu, nesakiet, kas mums būtu jādara, lieciet mūs mierā. Tā ir ļoti interesanta sabiedrības daļa, kura dod priekšroku tikai reģionālai sadarbībai, piemēram, Eiropas Savienības vai Višegradas formātā.
