Abramovičam sankcijas tika noteiktas 2022. gada martā, ņemot vērā viņa "ilgās un ciešās saites ar [Krievijas prezidentu] Vladimiru Putinu", teikts oficiālajā ES pamatojumā par sankciju noteikšanu. Atbilstoši sankciju nosacījumiem Abramovičam ES iesaldēti aktīvi un viņam liegts ceļot bloka teritorijā.
Apelācijas prasībā Abramovičs apgalvoja, ka notikusi "acīmredzama izvērtējuma kļūda" un ka esot pārkāpts proporcionalitātes princips un viņa fundamentālās tiesības.
Tiesa paziņoja, ka Abramoviča celtā prasība noraidīta, tādējādi apstiprināti pret viņu vērstie ierobežojošie pasākumi. Eiropadome nav kļūdījusies, pieņemot lēmumu iekļaut Abramoviča vārdu strīdīgajos sarakstos, ņemot vērā viņa lomu "Evraz" grupā un tās mātesuzņēmumā.
Vienlaikus noraidīta viņa prasība par miljonu eiro lielu kompensāciju. Oligarhs bija galvenais akcionārs tērauda koncernā "Evraz", kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Krievijā, un bloka pārstāvji uzskatīja, ka viņš guvis labumu no lēmumu pieņēmējiem Krievijā, kas atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.
Rezonansi radīja arī žurnālistu pētījums, ka savu bagātību viņš ieguva 1995. gadā, kad viltotā izsolē no valdības nopirka naftas kompāniju. Savukārt plašu atpazīstamību pasaulē viņš ieguva ar savu ekstravaganto dzīvesveidu un britu futbola kluba "Chelsea" iegādi. Arī Londona noteikusi pret viņu sankcijas, tāpēc klubu Abramovičam nācās pārdot.
Trešdienas spriedumu vēl var pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
