ES ārlietu ministru neformālajā video sanāksmē, kuru Borels sasauca, lai pārrunātu situāciju Izraēlā un Tuvo Austrumu reģionā, viņš izteicās, ka pēc vizītēm reģionā ir nonācis pie "fundamentāla politiska secinājuma".
"Domāju, ka Izraēlas vislabākā drošības garantija ir Palestīnas valsts izveide," sanāksmes rakstiskajā kopsavilkumā norādīja Borels.
ES ārlietu dienesta vadītājs uzstāja, ka Izraēlai pēc pašreizējā kara beigām nevajadzētu okupēt Gazas joslu, bet gan kontroli pār anklāvu nodot palestīniešu pašpārvaldei.
"Neskatoties uz lielajām problēmām, mums jāpauž savas domas par Gazas stabilizāciju un Palestīnas valsts nākotni," uzsvēra Borels.
"ANO Drošības padomes rezolūcija, kurā aicināts nekavējoties noteikt humānās pauzes, ir liels solis uz priekšu, taču mums ir jānodrošina tās ātra īstenošana," viņš piebilda.
Bažas rada arī iespēja, ka konflikts vēl vairāk saasinās nestabilo situāciju Rietumkrastā un ievilks tajā citas Tuvo Austrumu zemes.
"Ņemot vērā pieaugošo ekstrēmistu un kolonistu vardarbību pret palestīniešiem, pastāv reāls risks, ka situācija varētu saasināties," izteicās Borels.
Jau vēstīts, ka 7. oktobrī Gazas joslā valdošais islāmistu kaujinieku grupējums "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot vairāk nekā 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla uz "Hamās" uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās.
Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts un vainoja "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
