Azerbaidžāna un Armēnija ir ieslīgušas gadu desmitiem ilgā teritoriālā konfliktā par Kalnu Karabahas reģionu, ko Azerbaidžāna atguva septembrī pēc tur izvērstas plaša mēroga militāras operācijas.
"(Francija) īsteno militāru politiku, apbruņojot Armēniju, veicinot atriebības kāros spēkus Armēnijā un liekot pamatus jaunu karu provocēšanai mūsu reģionā," pavēstīja Azerbaidžānas prezidents.
Alijevs arī apgalvoja, ka Parīze "grauj stabilitāti ne tikai savās bijušajās un pašreizējās kolonijās, bet arī Dienvidkaukāzā, kur tā atbalsta separātisma tendences un separātistus".
Baku regulāri kritizējusi Franciju, kurā mīt liela armēņu diaspora.
Starp Armēniju un Azerbaidžānu ar starptautisku starpniecību notikušajās miera sarunās ir panākts neliels progress, taču abu valstu līderi ir paziņojuši, ka līdz gada beigām varētu parakstīt visaptverošu miera līgumu, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību ir rīkojuši vairākas sarunu kārtas par miera noslēgšanu reģionā.
Taču oktobrī Alijevs atteicās piedalīties ar Pašinjanu plānotajās sarunās Spānijā, lēmumu pamatojot ar Francijas neobjektivitāti. Bija paredzēts, ka ES vadītājam Šarlam Mišelam šajās sarunās starpnieku lomā pievienotos Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Baku objektivitātes trūkumā apsūdzējusi arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV), tādēļ Azerbaidžānas pārstāvji atteikušies piedalīties ceturtdien ASV paredzētajās normalizācijas sarunās ar Armēniju.
Līdz šim progress nav panākts arī ES centienos organizēt jaunu sarunu kārtu.
Aizvadītajā nedēļā Starptautiskā tiesa nolēma, ka Azerbaidžānai jāatļauj cilvēkiem droši atgriezties Kalnu Karabahā – teritorijā, kuru tā pārņēma savā kontrolē drīz vien pēc 19. septembrī sāktās zibensofensīvas.
Kopš tā brīža Kalnu Karabahu vien dažu dienu laikā pameta lielākā daļa no 120 tūkstošiem tur mītošo cilvēku.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahu jau prasījis vairākus desmitus tūkstošu dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
