Vai gaidāms trešais pasaules karš?
Krievijas karš Ukrainā, "Hamās" uzbrukums Izraēlai, terorisms Eiropas galvaspilsētās, migrantu krīze Eiropā, notikumi kalnu Karabahā, Ķīnas un Taivānas konflikts, galēji labējo nākšana pie varas šur tur Eiropā, Ungārijas līdera Viktora Orbāna vizīte Ķīnā – ne vienam vien šie notikumi rada bažas, vai nav jāgatavojas trešajam pasaules karam?
Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"
Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.
"Man skatījums ir, ka tādi īsti miera laiki īstenībā ir ilūzija. Šobrīd mēs daudz ko zinām, sekojam daudzām lietām līdzi, sociālie mediji mums daudz ko stāsta, mēs esam labāk informēti un tāpēc arī vairāk satraukušies. Tas, ka šobrīd notiek kari, konflikti un uzbrukumi visur pasaulē, tas viss mums liekas tuvāks, jo mēs par to vairāk zinām, bet tas nenozīmē, ka arī iepriekš tā nebūtu bijis," norādīja Bērziņa.
Pat 90. gadi uzreiz pēc Aukstā kara, kas Eiropā bieži saistās ar miera laiku, patiesībā nebūt nebija mierīgi – Dienvidslāvijā norisinājās karš, Ruandā genocīds.
"Arī desmit gadus vēlāk bija Irāka, Afganistāna un tamlīdzīgi [konflikti]. Ne vienu gadu desmitu mēs nevarētu parādīt kā – re, tie bija tie ideālie miera laiki. Ilūzija par to, ka, redz, kā agrāk bija burvīgi, bet tagad nekā, tā nav pareiza.
Vai mums ir jāseko līdzi un jābūt gataviem izprast situāciju, pareizi reaģēt un saprast, kādi ir draudi mūsu drošībai? Protams!
Tāpēc jau mēs to darām, un tautai arī būtu jāseko līdzi, lai saprastu, vai valsts vīri dara pareizi vai nē. Bet vai būtu jābaidās, ka nu tik ir pienācis pasaules gals? Nē, par to es stipri šaubos," uzsvēra Bērziņa.
Vienlaikus drošības politikas eksperte atzina, ka atšķirībā no pēdējām desmitgadēm, šobrīd pasaulē notiek lielāka polarizācija. Ķīnai un Krievijai ir ne tikai vienota nostāja Ukrainas karā, bet abas lielvalstis nostājās arī "Hamās" pusē pēc uzbrukumiem Izraēlai.
"Izskatās, ka nebūs vairāk tādu laiku, kad būtu multipolāra pasaule vai bez poliem vispār, kā daudziem šķita 90. gados, bet labi – lai polarizējas, tā arī ir bijis. Tas nav ideāli, pastāv riski. Piemēram, ir ārkārtīgi sarežģīti tas, ka Orbāns, kurš fiziski sēž Eiropas vidienē, NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī, kas robežojas ar Ukrainu, tiekas ar Ķīnas prezidentu un uzstājas Putinam blakus. Nē, tas nav pareizi, tur ir bīstamība, ka viņi [Ungārija] burtiski nostājas otrā pusē daudzos jautājumos un cenšas iegūt sev labumu. Bet vai tas ir pasaules gals? Nē! Ar to būs jātiek galā," pauda Bērziņa.
Ir tikai dabiski uz visiem šiem notikumiem reaģēt emocionāli, taču pārāk saasinātas reakcijas un liela emocionalitāte daudzos jautājumos var nākt par sliktu.
ASV loma pasaulē
Par spīti Amerikas politiķu daudzajiem solījumiem, sabiedrībā joprojām pastāv bažas par to, ko Kijiva var sagaidīt no Vašingtonas, kad nu tai jāpievērš uzmanība arī notikumiem Izraēlā.
ASV prezidents Džo Baidens kādā uzrunā atkārtoti uzsvēris: "Ak, Dievs, mēs esam Amerikas Savienotās Valstis – spēcīgākā valsts vēsturē! Nevis pasaulē, bet pasaules vēsturē.
Mēs varam parūpēties par abām šīm situācijām un vēl aizvien saglabāt savu vispārējo starptautisko aizsardzību. Mēs varam to izdarīt, un mums ir pienākums to izdarīt. Ja ne mēs, kurš to darīs?"
"Ļoti daudzi [politiķi] abās partijās uzskata, ka Amerikai ir milzīga loma pasaulē, ka Amerika var palīdzēt nodrošināt lielāku miera stāvokli pasaulē. Ir saprašana, ka tas ir iespējams. Problēma ir tā, ka ir varbūt pāri desmiti labējo republikāņu kongresā, kuri uzskata, ka Amerikai nebūtu jāpievērš šiem jautājumiem tik liela uzmanība," vērtēja Bērziņa.
Drošības politikas eksperte atzina, ka ASV joprojām notiek Kongresa apakšpalātas spīkera meklējumi.
"Šobrīd notiek kaulēšanās, jo globāli orientētie republikāņi arī nevēlas pieņemt spīkeri, kas ienāktu amatā ar nosacījumu, ka nedrīkstētu būt atbalsts Ukrainai. Par to tiek aktīvi spriests. Politiķi cenšas gūt garantijas, ka ASV pieņems aizsardzības budžetu nākamajam gadam, kurā ir daudzas prioritātes, tostarp Baltijas valstu drošība un atbalsts Ukrainai. Lielais vairākums arī republikāņu pusē negrib, lai Amerika pazaudē savu globālo lomu," skaidroja Bērziņa.
Polijas vēlēšanās uzvar opozīcija
"Ir bijuši jautājumi par to, vai Polijā nepazūd demokrātija – vai tiesnešu darbība ir balstīta uz juridiskiem principiem, vai pastāv mediju brīvība, vai ir godīgas vēlēšanas. Bija lielas bažas, ka, ja līdz šim pie varas esošā partija atkal nāktu pie varas ar vairākumu, tad demokrātiskās vērtības un brīvība saruktu. Principā Orbāna gadījums – ja būtu vēl viena uzvara, tad būtu kā Orbānam zaļā gaisma turpināt nedemokrātisku ceļu, apspiežot opozīciju Polijā," skaidroja Bērziņa.
Tāpat ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka vēlēšanās Polijā piedalījās 75% balstiesīgo pilsoņu – tas ir rekords.
"Poļiem bija skaidrs, ka šī bija ļoti svarīga izvēle, kura bija jāizdara par savu nākotni. Tā sabiedrības līdzdalība, interese tieši vēlēšanu procesā ir ārkārtīgi nozīmīga. Tā ir galvenā uzvara. Protams, ir ārkārtīgi labi arī tas, ka pie varas tika demokrātiskākie spēki, tie, kuri uzskata, ka juridiskie un eiropeiskie principi ir svarīgi.
Tas parāda, ka Eiropas vidiene neslīdēs vairāk Orbāna vai Slovākijas virzienā, ka tomēr pastāv tāda brīvās Eiropas josla no Vācijas, cauri Polijai, Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Mēs esam tādā brīvības burbulī, un tas ir ārkārtīgi forši," pauda Bērziņa.
Militārā atbalsta ziņā pēc vēlēšanām lielas pārmaiņas no Polijas nav sagaidāmas, vērtēja eksperte, bet būtiski, ka jaunā Polijas valdība varētu "salabot" attiecības ar Vāciju.
"Ja ir saskanīgas attiecības starp lielajām valstīm, starp Poliju, Franciju un Vāciju, tad būs vieglāk risināt tādus grūtos ilgtermiņa jautājumus, piemēram, vai Ukraina var iestāties Eiropas Savienībā, ar kādiem nosacījumiem? Jo tādi konflikti par graudiem, par lauksaimnieku tiesībām, par atbalstu – tie būtu lielāki ar iepriekšējo valdību. Ņemot vērā, ka starp [Polijas] opozīciju un citām lielvalstīm ir saticīgas attiecības, tad iespējams, ka Ukrainai būs ātrāks un vieglāks ceļš nonākt Eiropas Savienībā," vērtēja Bērziņa.
