Pēdējā no tām ir Nauru, kas šī gada janvārī atjaunoja diplomātiskās attiecības ar ĶTR, līdz ar to formālas diplomātiskās attiecības Taipeja uztur ar 12 pasaules valstīm.
ĪSUMĀ:
- Ķīna ir attīstījusi ekonomisko sadarbību ar Okeānijas salu valstīm un gatava īstenot plašus infrastruktūras projektus.
- Ķīnas finansiālais atbalsts pēdējos gados gan vairāk vērsts uz politiskajiem sabiedrotajiem reģionā.
- Starp Ķīnas ietekmes līdzekļiem atzīmējami mēģinājumi noslēgt vienošanos par sadarbību drošības jomā.
- Nauru piemērs parāda, ka finansiālā atbalsta solījumi ir izšķiroši divpusējo attiecību dibināšanā vai saraušanā.
- Austrālija un ASV reaģē ar atbalsta apjoma un klātbūtnes palielināšanu reģionā.
Pekinas aktivitāte, attīstot attiecības ar Okeānijas reģiona valstīm, ir mudinājusi diskusijas reģiona tradicionālo sabiedrības partneru – Austrālijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) – ekspertu un politiķu aprindās. Abu valstu gadījumā redzami arī atbildes pasākumi uz savas klātbūtnes saglabāšanu reģionā un tālāku attiecību attīstīšanu.
Ekonomiskā un attīstības palīdzība kā pamats attiecībām
Gan Ķīna, gan Taivāna Okeānijas valstīm gadu gaitā bijušas nozīmīgas attīstības palīdzības sniedzējas. Politikas vērotāji atzīmē, ka Pekina izmanto dažādas pieejas, lai veicinātu valstu diplomātisko attiecību atzīšanas maiņu no Taivānas uz ĶTR.
Lielākoties tie ir ekonomiska rakstura, bet, divpusējām attiecībām attīstoties, tiek izmantoti arī politiska rakstura līdzekļi.
Analizējot Ķīnas pieaugošās klātbūtnes Okeānijā ietekmi, Ķīnas politikas pētniece Aleksandra Gadzala Terziu savā GIS Reports Online komentārā atzīmē, ka ĶTR īstenotā rīcība ir diezgan paredzama.
Vispirms valstī tiek nostiprināta komerciāla rakstura klātbūtne, kas saistīta ar vadošām nozarēm vai ambiciozu projektu īstenošanu, kuriem bieži vien ir stratēģisks raksturs.
Tādi projekti ietver, piemēram, transporta mezglu vai digitālās infrastruktūras attīstīšanu.
Austrālijas domnīcas Lowy Institute pētnieki nesenā publikācijā atzīmē, ka līdz 2018. gadam ĶTR aktivitāte Okeānijas reģionā, salīdzinot ar ASV un Austrāliju, bija niecīga, taču, pieaugot Ķīnas investīcijām reģionā, palielinājās arī valstu gatavība sadarboties attīstības projektos.
Pētnieki vērš uzmanību, ka ĶTR īstenotie infrastruktūras un resursu attīstības projekti vērsti uz esošo investīciju trūkumu novēršanu. Analizējot 2021. gada datus, domnīca secina, ka ĶTR projekti ir mērķēti uz infrastruktūras un resursu attīstību, bet tiek ignorētas atsevišķas Okeānijas valstīm svarīgas jomas kā klimatnoturība.
Finansējuma ziņā Ķīna vēl atpaliek no Austrālijas
Lowy Institute pētījumā, kurā analizēts attīstības palīdzības atbalsts Okeānijas valstīm, atzīmēts, ka Ķīna no 2008. līdz 2021. gadam finansējusi attīstības palīdzību 3,9 miljardu ASV dolāru apmērā, ierindojot to trešajā vietā.
Lielākais atbalsts šajā laikā ir nācis no Austrālijas – 17 miljardi ASV dolāru, kas veido 40 procentus no kopējā finansējuma attīstības palīdzībai Okeānijas valstīm.
Domnīcas pētnieki norāda, ka pēdējo gadu laikā vērojamas izmaiņas Pekinas pieejā attīstības palīdzības finansējumam. Uzmanība tiek pievērsta mazāka mēroga projektiem, turklāt primāri attīstības palīdzības finansējums tiek orientēts uz valstīm, kas oficiāli ir atzinušas ĶTR.
Pārskata periodā nevienā no analizētajām Okeānijas reģiona valstīm Ķīna nav bijusi vadošais donors – vairumā valstu savu vadošo pozīciju saglabā Austrālija.
Salīdzinājumam Taivānas fokuss attīstības palīdzībā ir stratēģiski fokusēties uz tādām jomām, kur salīdzinoši mazāks finansējuma apmērs var nest jēgpilnu ietekmi, pētījumā atzīmē Lowy Institute speciālisti. Tās redzeslokā ir tādas jomas kā lauksaimniecība, veselība un rūpniecība.
Bažas par "auksto karu" starp Ķīnu un Rietumiem
2022. gadā maija nogalē, kad Okeānijas reģionā notika Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji vizīte, vairāku plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca visaptverošas vienošanās starp ĶTR un desmit reģiona valstīm projekts par sadarbību diplomātiskajos, ekonomiskajos un drošības jautājumos. Šāda vienošanās tiktu parakstīta Fidži notiekošās Ķīnas un Okeānijas valstu ārlietu ministru sanāksmes laikā.
Vienošanās noteiktu plaša mēroga sadarbību starp Pekinu un Okeānijas valstīm drošības jautājumos, kas paredzētu plašāku sadarbību starp drošības iestādēm, tai skaitā apmācību organizēšanu, kā arī sadarbības stiprināšanu kiberdrošības jomā.
Dokuments paredzētu arī sekmēt tālāku tirdzniecības sakaru īstenošanu starp Ķīnu un reģiona valstīm, potenciāli izveidojot brīvās tirdzniecības zonu, kā arī sadarbību virknē citu jomu.
Plānotās vienošanās nonākšana gaismā izsauca pretreakciju reģiona ietvaros. Toreizējais Mikronēzijas prezidents Deivids Panuelo 21 reģiona valsts vadītājiem adresētā vēstulē aicinājis noraidīt piedāvāto komunikē, argumentējot, ka vienošanās varētu izraisīt jauno Auksto karu starp Ķīnu un Rietumiem.
Kā tajā laikā vēstīja Austrālijas sabiedriskā raidorganizācija ABC, arī citu reģiona valstu amatpersonas izteica bažas par Pekinas izteikto piedāvājumu. Rezultātā Fidži notiekošās ārlietu ministru sanāksmes laikā vienošanās netika parakstīta, tomēr virkne divpusējo vienošanos ar Ķīnu tika parakstīta reģiona valstīs Vana Ji vizītes ietvaros.
Ķīna būvē infrastruktūru Zālamana salās
Vienošanās plāna nākšana atklātībā notika neilgi pēc tam, kad 2022. gada aprīlī starp ĶTR un Zālamana salām tika parakstīta vienošanās par sadarbību drošības jautājumos. Lai gan vēl mēnesi iepriekš sociālajos tīklos tika nopludināts dokumenta projekts, parakstīšanas fakts nāca kā pārsteigums reģiona valstīm, cita starpā Austrālijai.
Tā noslēdza vienošanos ar Zālamana salām par sadarbību drošības jautājumos 2017. gadā. Pamatojoties uz to, Austrālijas armijas un policijas spēki 2021. gada novembrī palīdzēja nodrošināt kārtības atjaunošanu pēc arhipelāgā notikušajiem pret valdību vērstajiem nemieriem.
Zālamana salas sāka aktīvi attīstīt attiecības ar Ķīnu pēc tam, kad 2019. gada parlamenta vēlēšanu rezultātā premjerministra amatā atgriezās Manase Sogavare, kas savos iepriekšējos pilnvaru termiņos amatā atbalstīja valsts attiecības ar Taivānu. Diplomātiskās attiecības starp Zālamana salām un Taivānu pastāvēja kopš 1983. gada.
Pēc attiecību dibināšanas ar ĶTR 2019. gada septembrī arhipelāgā tika īstenoti vairāki infrastruktūras projekti, to vidū tehnoloģiju uzņēmumam Huawei valstī izbūvējot mobilo sakaru tīkla infrastruktūru.
Aizvadīto gadu laikā ir parakstītas vairākas divpusējās vienošanās, tai skaitā 2023. gada jūlijā par sadarbību starp abu valstu policijas dienestiem. Vērts atzīmēt, ka vēl pirms šīs vienošanās noslēgšanas Ķīnas atbildīgās iestādes jau sāka veikt Zālamana salu policistu apmācību.
Pekina izmanto visus iespējamos līdzekļus
Sarunas ar ĶTR par iespējamu divpusējas vienošanās drošības jomā noslēgšanu šobrīd veic arī Papua-Jaungvineja. Tā janvāra beigās paziņoja šīs valsts ārlietu ministrs Džastins Tkačenko.
Politiķis aģentūrai Reuters skaidroja, ka Pekina nāca klajā ar šādu iniciatīvu 2023. gada septembrī, piedāvājot sniegt palīdzību apmācībā un tehnoloģiju nodrošināšanā.
Tajā pat laikā oficiālā Portmorsbija izvērtēs, vai ĶTR piedāvājums pārklājas ar to palīdzību drošības jomā, kuru valstij šobrīd sniedz Austrālija un ASV.
Pēdējo gadu laikā publiski ir izskanējušas ziņas arī par citiem Ķīnas izmantotajiem ietekmes līdzekļiem, tai skaitā kukuļu piedāvāšanu amatpersonām, kā arī mēģinājumiem ietekmēt to mediju, kuri saņēmuši finansiālu vai materiālu atbalstu no ĶTR, dienaskārtību.
Ķīnai izdevies pārvilināt Nauru savā nometnē
Starptautiskie mediji, vēstot par janvārī veikto Nauru attiecību saraušanu ar Taivānu un to atjaunošanu ar ĶTR, izceļ, ka tas noticis pāris dienas pēc Taivānas prezidenta vēlēšanām, kurā uzvaru guva Viljams Lai Cjinde. Kā vēsta laikraksts The Guardian, vēl nākamajā dienā pēc balsojuma Nauru apsveica Taivānu ar veiksmīgi organizētajām vēlēšanām.
Par pamatu Nauru divpusējo attiecību atjaunošanai ar ĶTR kalpo Pekinas solījumi sniegt lielāku atbalstu attīstības palīdzībā.
Laikraksts Australian Financial Review janvārī vēstīja, ka lēmumu motivēja nepieciešamība segt 125 miljonu ASV dolāru lielu iztrūkumu Austrālijas finansēta patvēruma meklētāju centra darbības uzturēšanā, ko Taivāna nevarēja atļauties nodrošināt.
Komentārā par Ķīnas ietekmes pieaugumu Okeānijas dienvidos portālam The Conversation Bredfordas universitātes pētnieki Ouens Grīns un Kristofs Bluts atzīmē, ka Nauru ir vadoša loma Klusā okeāna salu forumā, kas ir galvenā reģionāla mēroga lēmumu pieņemšanas platforma. Šīs valsts lēmums atzīt ĶTR attiecīgi varētu veicināt izmaiņas formālajās diplomātiskajās attiecībās.
Nauru iepriekš uzturēja diplomātiskās attiecības ar ĶTR no 2002. līdz 2005. gadam. Par pamatu attiecību dibināšanai kalpoja Pekinas solījums tolaik finansiālās grūtībās un naudas atmazgāšanas skandālos nonākušajai valstij sniegt atbalstu vairāk kā 130 miljonu ASV dolāru apmērā.
Tiesa, attiecību dinamiku ietekmēja politiskā nestabilitāte Nauru. Finansējuma trūkuma dēļ Nauru slēdza savu vēstniecību Pekinā 2003. gada jūlija beigās tikai pēc trīs mēnešu ilga darba.
Nauru atjaunoja attiecības ar Taivānu 2005. gadā apmaiņā pret attīstības un finansiāla rakstura palīdzību. Nelielā valsts ar Taivānu pirmo reizi dibināja diplomātiskās attiecības 1980. gadā.
Austrālija cenšas saglabāt savu ietekmi
Paaugstinātā ĶTR klātbūtne reģionā ir likusi aktivizēties Okeānijas valstu tradicionālo sadarbības partneru – Austrālijas un ASV – politikas veidotājiem. Austrālijas gadījumā iepriekšējās liberāļu-nacionālistu koalīcijas valdības laikā tika palielināts finansējums attīstības palīdzībai reģiona valstīm. Palielināta diplomātiskā aktivitāte ir vērojama līdz ar leiboristu valdības nākšanu pie varas 2022. gadā.
Jau pirmajos darbības mēnešos ārlietu ministre Penija Vonga vizītēs apmeklēja vairākas reģiona valstis. 2023. gada valsts budžetā iesaistes Okeānijas reģionā vajadzībām tika ieplānoti tēriņi 1,9 miljardu Austrālijas dolāru apmērā.
Pagājušā gada novembrī Tuvalu noslēdza divpusējo vienošanos ar Austrāliju, kura cita starpā nosaka, ka Tuvalu vienosies ar Austrāliju par jebkādu partnerību vai vienošanos ar citu valsti vai organizāciju jautājumos, kas skar drošību un aizsardzību. Lowy Institute pētnieku ieskatā šī vienošanās signalizē par pavērsienu Austrālijas iesaistē reģionā.
Pēc janvāra beigās notikušajām vēlēšanām Tuvalu uzmanība tiks pievērsta tam, vai jaunā valsts valdība mainīs savu politiku pret Taivānu un Ķīnu. Februāra beigās parlaments vienbalsīgi apstiprināja bijušo ģenerālprokuroru Feleti Teo premjerministra amatā.
Kā vēsta aģentūra Associated Press, jaunās valdības prioritāšu dokumentā tiek apliecināta apņemšanās turpināt uzturēt attiecības ar Taivānu.
Vienlaikus valdība ir apņēmusies pārskatīt vienošanos ar Austrāliju, pamatojot to ar nepietiekamas caurskatāmības un konsultāciju trūkumu iepriekš notikušo sarunu gaitā un nepieciešamību stiprināt Tuvalu suverenitāti.
Nesen laikrakstam The Sydney Morning Herald, komentējot jautājumu par sāncensību reģionā ar Ķīnu, starptautiskās attīstības un Okeānijas lietu ministrs Pets Konrojs atbildējis: "Mēs neslēpjam, ka ir sacensība. Mēs turpināsim politiku, kurā izmantojam katru valsts rīcībā esošo ietekmes līdzekli, lai padziļinātu mūsu sadarbību ar reģionu".
ASV paplašinās savu vēstniecību tīklu
Savu klātbūtni reģionā ir palielinājušas arī ASV. 2022. gada septembrī Vašingtona rīkoja vēsturē pirmo ASV un Okeānijas salu valstu samitu, kā arī nāca klajā ar savu stratēģiju attiecību veidošanā ar reģionu, kurā uzsvars ir ne tikai uz attiecību stiprināšanu ar reģiona valstīm, bet arī reģiona valstu drošumspējas stiprināšanā pret dažādiem izaicinājumiem, īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām.
Vašingtona arī palielinājusi savu diplomātisko klātbūtni reģionā. Tā 2023. gadā pēc 30 gadu pārtraukuma Zālamana salu galvaspilsētā Honiarā darbu atsāka ASV vēstniecība, savukārt jauna vēstniecība tika atklāta Tongā.
Notiek darbi pie vēstniecību atklāšanas Kuka salās, Niue un Vanuatu.
ASV ir arī solījušas palielināt finansējumu, kas tiek atvēlēts attīstības palīdzībai reģionā, taču tālākā rīcība ir atkarīga no balsojuma par valsts budžetu ASV Kongresā.
Par to, cik svarīgs ir ASV atbalsts reģiona valstīm, liecina triju reģiona valstu – Mikronēzijas, Māršala salu un Palau – vadītāju vēstules pēdējās nedēļās.
Kā vēsta mediji, šo valstu līderi brīdina politiķus Vašingtonā, ka ASV likumdevēju kavēšanās ar finansējuma piešķiršanu brīvās asociācijas līgumu ietvaros tikai nāks par labu Ķīnai.
