Viņš sacīja, ka Baltijas valstis ir veikušas virkni soļu, lai Krievijas informatīvo operāciju īstenošanu padarītu sarežģītāku. Tas izdarīts, piemēram, ar ierobežotu piekļuvi Krievijas televīzijas kanāliem un citiem informācijas kanāliem.
Tomēr Baltijas valstu centieni nenozīmē, ka Krievija nerealizē dažādas operācijas informatīvajā telpā, atzina Sārts.
Viņš norādīja, ka Latvijā pēdējā laikā novērojams Krievijas mēģinājums informatīvajā telpā pastiprināt emocijas, kas saistās ar Ukrainas neizbēgamu zaudējumu. "Esam redzējuši daudzas amatpersonas runājam par to. Tas, ko Krievija dara, – mēģina radīt sajūtu, ka tas ir neizbēgams: "Ukraina zaudēs", "Baltija būs nākamā" un tā tālāk," pauda Sārts.
Kopumā Sārts vērtēja, ka Krievijas savas informācijas operācijas visās valstīs realizē vienādi: "Skatās uz auditorijām, uz kurām ar kādu ziņu nākt. Ir cilvēki, kurus viņi uzskata par Krievijas atbalstītājiem, tiem ir citas ziņas, un savukārt pārējiem ir citas ziņas. Tādā ziņā [mērķi] līdzīgi kā Ukrainā, kur viens ir likt demoralizēt, otriem – likt gaidīt."
Savukārt, komentējot Ukrainas armijas aiziešanu no Avdijivkas pilsētas, par ko abas puses cīnījās mēnešiem ilgi, Sārts pauda: "Avdijivkas izmēri propagandas ceļā izaugs daudzkārtēji."
Krievijas Aizsardzības ministrija svētdien, 18. februārī, paziņoja, ka tās karaspēks pilnībā kontrolē Avdijivkas pilsētu, ko Ukrainas aizstāvji pameta, lai izvairītos no aplenkuma. Ukraiņi apgalvo, ka mēnešiem ilgušajās cīņās par Avdijivku Krievijas karaspēks cieta pamatīgus zaudējumus. Ukrainas armijas vienību izvešana no Avdijivkas lielā mērā bija saistīta ar munīcijas trūkumu.
Viņš arī norādīja, ka, vērtējot Krievijas diktatora Vladimira Putina sākotnējos mērķus, iebrūkot Ukrainā, Krievija ir izgāzusies. Savukārt, ņemot vērā Rietumvalstu gaidas aptuveni pirms gada, varot pateikt, ka Putinam ir kādas izdošanās frontē. Tas viss tikšot izmantots propagandas vēstījumos gan kara sākšanas gadadienā, gan arī "prezidenta vēlēšanu šovā".
