Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grānts Šapss pauda sarūgtinājumu par Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu atkārtotu atteikšanos piekrist neatkarīgas Palestīnas valsts izveidei.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu ir atklāti ieņēmis pozīciju, kas ir tiešā pretrunā ar ASV administrācijas nostāju. Saskaņā ar Netanjahu preses sekretāra teikto, telefonsarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu Izraēlas premjers paziņoja, ka neatkarīgas Palestīnas valsts izveide nav iespējama, jo tas radītu apdraudējumu Izraēlai.
Vēl piektdien Baidens Baltajā namā mēģināja aizstāvēt Netanjahu un sacīja, ka divu valstu modelis ir dzīvotspējīgs.
"Pastāv dažādi divu valstu risinājumi. Ir vairākas valstis, kas atrodas ANO sastāvā, bet kurām nav savas armijas. Tādēļ es domāju, ka pastāv veidi, kā to varētu panākt," sacīja Baidens.
Viņš arī atkārtoja pieņēmumu, ka teroristiskā grupējuma "Hamās" uzbrukums Izraēlai ir noticis tādēļ, lai iztraucētu Izraēlas un arābu valstu attiecību normalizāciju.
"Izraēlai ir tam jātiek pāri. Pastāv veidi kā to izveidot. Es nevaru to pierādīt, bet manuprāt viens no iemesliem, kādēļ "Hamās" izdarīja to, ko viņi izdarīja, ir tādēļ, ka es biju gatavojies palīdzēt noslēgt vienošanos ar Saūda Arābiju, kas vēlējās normalizēt attiecības, pilnībā normalizēt attiecības ar Izraēlu. Tas pavilktu līdzi vēl sešas arābu valstis un pilnībā mainītu dinamiku reģionā," pauda ASV prezidents.
Kaut arī vairākums izraēliešu atbalsta uzbrukumu Gazas joslai un grupējumam "Hamās", domstarpības par Netanjahu izvēlēto taktiku kļūst arvien redzamākas. Viedokļu sadursmes notiek gan tā dēvētajā nacionālās vienotības valdībā, gan ielās.
Sestdien valstī notika dažādas protesta akcijas.
Daži pieprasīja darīt vairāk, lai nekavējoties atbrīvot gūstekņus. Citi aicināja pārtraukt karu un rast miermīlīgu risinājumu. Vēl citi aicināja Netanjahu nekavējoties atkāpties no premjera amata.
Haifā starp protestētājiem un policiju sākās sadursmes, kad kārtības sargi mēģināja konfiscēt dažus no plakātiem.
Tomēr aptaujas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas izraēliešu joprojām atbalsta militāro operāciju Gazā un cīnu pret grupējumu "Hamās".
Bet domstarpības par Netanjahu izvēlēto taktiku kļūst arvien redzamākas. Viedokļu sadursmes par to, vai vajag turpināt aktīvu karadarbību, pastāv gan tā dēvētajā nacionālās vienotības valdībā, gan iedzīvotāju vidū.
Arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels vēl piektdien atkārtoja, ka vajadzības gadījumā starptautiskai sabiedrībai būtu nepieciešams uzspiest Izraēlai divu valstu risinājumu. Pēc Borela domām, konfliktējošās puses nespēs patstāvīgi vienoties.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vismaz 25 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
