"Saistībā ar iespējamo Krievijas pilsoņu izsūtīšanu no Latvijas mūsu iestādēm un reģioniem dots rīkojums sagatavoties jautājumu risināšanai par viņu izmitināšanu, iekārtošanu darbā, pensijas nodrošināšanu un tā tālāk.
Vēlos, lai viņi par to zinātu. Mēs nepametam savējos," Zaharovas teikto citē Krievijas propagandas aģentūra "RIA Novosti".
Latvijas plānus viņa raksturoja kā "absolūti diskriminējošus".
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze novembra beigās atzina, ka vēl nav skaidrs, cik daudz ir Krievijas pilsoņu, kam Latvija būtu jāpamet.
Runa ir par tiem Krievijas pilsoņiem, kas nebija pieteikušies atkārtotai valsts valodas pārbaudei un kuri līdz 1. septembrim nebija iesnieguši dokumentus Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
