Pašpasludinātās Kalnu Karabahas republikas bruņotie formējumi trešdien ir piekrituši nolikt ieročus. Kā pavēstījusi Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija, ir panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu Karabahā. Pēdējos dienu saspīlējums prasījis vismaz 27 cilvēku dzīvību, un apšaudēs ievainoti vairāk nekā 200.
Armēnija ir acīmredzami vājāka
Pašpasludinātā republika piekrita pamieram diennakti pēc tam, kad Azerbaidžāna sāka operāciju, lai Kalnu Karabahā "atjaunotu konstitucionālo kārtību".
Karabahas varas iestādes ir pieņēmušas Krievijas tā saukto miera uzturētāju priekšlikumus par uguns pārtraukšanu, sākot no trešdienas pulksten 13.
Pamiera noteikumi paredz, ka Karabahas reģionā izvietotie nelikumīgie formējumi un Armēnijas bruņotie spēki noliek ieročus, atstāj ieņemtās pozīcijas un pilnībā atbruņojas.
Šonedēļ, sākot operāciju pret Stepanakertu, Baku pieprasīja reģiona pilnīgu padošanos.
"Šis būs salīdzinoši stabils risinājums, jo tas neiesaldēs situāciju. Iepriekšējais bija iesaldēts. 90. gados Armēnija uzvarēja karā un kontrolēja Azerbaidžānai "de iure" piederošās teritorijas daļu. Arī iepriekšējā konfliktā, 2020. gadā, Armēnija bija acīmredzami vājāka," secina Andžāns.
Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva administrācija pavēstījusi, ka Azerbaidžānas amatpersonas ir gatavas tikties ar Karabahas pārstāvjiem, lai pārrunātu reintegrācijas jautājumus, ja vien tiks izpildītas minētās prasības. Sarunas iecerētas ceturtdien.
Azerbaidžāna atjaunos kontroli pār reģionu
"Azerbaidžāna ieviesīs tiešu kontroli. Iespējams, kādu autonomiju. Visticamāk, tiks nomainīti pilsētu nosaukumi, iecelta vietējā administrācija, ieviesta Azerbaidžānas likumdošana. Tas jau virzās uz konflika gala risinājumu tuvāko desmitgažu laikam," spriež Andžāns.
2020. gadā, kad izcēlās otrais Karabahas karš, Azerbaidžāna jau atguva kontroli pār Karabahai pieguļošiem rajoniem. Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas valdību vadītāji toreiz vienojās Karabahā izvietot tā sauktos Krievijas miera spēkus.
"Jau tobrīd bija skaidrs, ka tas ir bijis pamiers uz brīdi; Azerbaidžāna agrāk vai vēlāk iegūs kontroli pār Kalnu Karabahu.
Tas bija skaidrs, neskatoties uz Krievijas miera uzturētājiem, kas nespēja nodrošināt nekādu mieru, kā Armēnija bija iecerējusi," secina Andžāns.
Blokāde novājināja armēņu spēkus
Šī gada maijā Armēnija un Azerbaidžāna bija vienojušās savstarpēji atzīt viena otras teritoriālo integritāti. Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans pavēstīja, ka valsts ir gatava atzīt Azerbaidžānas teritorijas, kurā ietilpst arī Kalnu Karabaha, vienotību, taču ar nosacījumu, ka tiek garantēta etnisko armēņu drošība.
Kalnu Karabahas konflikts gruzd jau vairāk nekā 30 gadus. Šo reģionu, kur vairums iedzīvotāju ir etniskie armēņi, starptautiski uzskata par Azerbaidžānas teritorijas daļu. Kalnainajā apvidū dzīvo ap 120 tūkstoši armēņu, tādēļ Armēnija nezaudē interesi par šo apvidu.
Armēniju ar Kalnu Karabahu savieno tikai viens ceļš – Lačinas koridors. Šīs stratēģiskās transporta maģistrāles un līdz ar to arī visas Kalnu Karabahas blokāde no Azerbaidžānas puses konfliktu uzjundīja no jauna. Mēnešiem ilgā blokāde novājināja armēņu anklāvu, un Azerbaidžānas spēki šoreiz izrādījās pārāki.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
