Ukrainā 603. dienu norisinās Krievijas karš un turpinās arī uzbrukumi Ukrainas pilsētām. Divus cilvēkus nogalināja trešdienas vakarā Krievijas raķetes triecienā Stepoves ciemā Mikolajivas apgabalā.
Raķete sagrāva ēku, kurā atradās ēdināšanas uzņēmums. Bojājumi nodarīti arī apkārtnē esošajām dzīvojamām ēkām.
Bet Sumu apgabalā trešdienas vakarā Krievijas palaists drons "Shahed" ietriecās nenosauktā infrastruktūras objektā, kam, kā var saprast, ir nodarīti nopietni bojājumi. Nav ziņu par cietušajiem.
Ukrainas amatpersonas ir brīdinājušas, rudens un ziemas mēnešos atkal var pastiprināties ienaidnieku uzbrukumi tieši kritiskās infrastruktūras objektiem, lai traucētu elektrības un siltuma piegādi.
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē analizē pēdējās dienās izskanējušās ziņas, ka Ukrainas armijas vienībām Hersonas apgabalā ir izdevies izsēsties Dņepras upes kreisajā krastā, ko ir okupējis Krievijas karaspēks.
Ukraiņiem esot izdevies ieņemt divus ciemus, taču vēlāk ienaidnieki viņus ir atspieduši atpakaļ līdz krastam. "Kara izpētes institūts" atturīgi vērtē Ukrainas spēku operācijas Dņepras kreisajā krastā un norādīja, ka ukraiņi vēl nav izveidojuši placdarmu austrumu krastā Hersonas apgabalā, kas būtu piemērots nopietnu mehanizēto grupu turpmākai manevrēšanai.
Izskanējušas arī ziņas, ka Krievija karam Ukrainā sākusi vervēt Serbijas pilsoņus. Britu laikraksts "The Guardian" vēstīja, ka Maskava plāno savervēt simtiem serbu, lai tādējadi būtiski ietekmētu karadarbības gaitu.
Informāciju medijam sniedza divi serbu karavīri, kas bija devušies uz Krieviju, kā arī nopludināts saraksts ar rekrutētajiem serbiem.
Savukārt raidsabiedrības BBC Krievijas nodaļa vēstīja, ka tai izdevies iegūt privātas sarunas ierakstu starp Davoru Savčiču – serbu, kurš vadot vervēšanas plānu, un pagaidām anonīmām amatpersonām Maskavā, kas serbu militāristam stāstīja par mērķi rekrutēt kopumā 1000 Serbijas pilsoņu, lai noformētu 106. gaisa spēku divīziju.
Savčičs jau ilgu laiku saistīts ar algotņu grupējumu "Vagner" un ir arī uzstājies Kremļa propagandista Vladimira Solovjova raidījumā, kur atklāti stāstīja par savu lomu vervēšanas procesā.
Serbijas pilsoņu vervēšana karam Ukrainā varētu saasināt Belgradas šķietami draudzīgās attiecības ar Maskavu, vērtēja "The Guardian". Pērn Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, runājot par serbu vervēšanu karam Ukrainā pauda atklātas dusmas un sašutumu:
"Kāpēc jūs, "vāgnerieši", iesaucat cilvēkus no Serbijas, zinot, ka tas ir pretrunā ar valsts likumiem?"
Prezidents atsaucās uz likumu, kas aizliedz Serbijas pilsoņiem piedalīties ārvalstu militāros konfliktos.
Tikmēr ASV prezidents Džo Baidens lūgšot Kongresam piešķirt vēl 60 miljardus dolāru militārās palīdzības sniegšanai Ukrainai, atsaucoties uz avotiem valdībā, vēstīja telekanāls "NBC News".
Taču šīs summas piešķiršana būs atkarīga no tā, kad Kongresa Pārstāvju palāta tiks pie jauna priekšsēdētāja, kura izraudzīšanos kavē iekšējās cīņas Republikāņu partijā. Trešdien arī otrajā balsojumā tika noraidīta republikāņa Džima Džordana kandidatūra.
Kamēr Pārstāvju palāta nebūs tikusi pie jauna priekšsēdētāja, tikmēr nekādi balsojumi par militāro palīdzību Ukrainai nevarēs notikt.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
