Ministre otrdien tikusies ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētāju Maiku Rodžersu un komitejas pārstāvi Elisu Slotkinu, kā arī ASV Kongresa Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāju Maiklu Tērneru.
Šajā tikšanās laikā Latvija vispirms pateicās ASV par Baltijas valstīm sniegto atbalstu. Šajā gadā trīs Baltijas valstu bruņoto spēku attīstībai un arī jaunu spēju veidošanai ASV piešķīrušas 225 miljonu ASV dolāru.
"Tā ir ļoti, ļoti svarīga, būtiska lieta, un par to mēs esam ārkārtīgi pateicīgi," sacīja aizsardzības ministre.
Tikšanās laikā Latvijas pārstāvji teikuši, ka būtu labi, ja ASV plānotais atbalsts būtu zināms ilgtermiņā, piemēram, divus un trīs gadus uz priekšu, lai Latvija varētu plānot savus attīstības projektus.
Tāpat tikšanās laikā pārrunāti NATO Viļņas samita rezultāti. "Jāteic, ka vērtējums ir līdzīgs: valstis, kas ir NATO austrumu flangā, ir būtiski stiprinātas un ir rasti arī jauni veidi, kā palielināt drošību mūsu valstīs," sacīja ministre.
Ņemot vērā, ka NATO Viļņas samitā lemts arī par sadarbību pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanai,
Latvija uzrunājusi ASV par iespējām vai nu mācību, vai rotācijas veidā Latvijā izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas.
"Tas būtu ārkārtīgi nepieciešams šobrīd, kamēr mums pašiem šo sistēmu [vēl] nav. Un, protams, nemainīgi arī ASV militārās klātbūtnes palielināšanu. Ja ir rotācija, tad, kad viena rotācija noslēdzas, lai nāktu nākamā. Tas ir īpaši būtiski," sacīja Mūrniece.
Ministre arī atzina, ka ASV pārstāvji slavējuši Latviju par to, ka tās aizsardzībai rastais finansējums pārsniedz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). "Turklāt mēs to plānojam palielināt līdz 3% no IKP. Iespējams, ka jau nākamgad šo slieksni arī sasniegsim," teica Mūrniece.
Pēc viņas sacītā, ASV politiķi arī augstu novērtējuši to, ko Latvija dara pati savas drošības stiprināšanai.
"To, cik dinamiska ir mūsu bruņoto spēku attīstība, Viņi ļoti augstu novērtē gan valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, [..] gan Sēlijas poligona un arī militārās bāzes projektu un virzību uz priekšu. Viņi ir pārsteigti, cik ātri tas Latvijā var notikt salīdzinoši ar citām valstīm," piebilda ministre.
KONTEKSTS:
Vidējas darbības radiusa pretgaisa aizsardzības spēju trūkums tiek uzskatīts par lielāko Latvijas aizsardzības caurumu. Latvija saviem spēkiem nespētu notriekt raķetes, ar kurām Krievija šobrīd apšauda Ukrainas pilsētas.
Rēķinoties ar plānoto aizsardzības budžeta pieaugumu, Aizsardzības ministrija sākusi meklēt piegādātājus. Minimālais sistēmas komplekts maksājot, sākot no 150 miljoniem eiro.
Latvija un Igaunija kopīgi iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS-T, veidojot jaunu "Livonijas vairogu" Latvijas un Igaunijas gaisa telpas aizsardzībai. Saskaņā ar plānu IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmu piegāde varētu sākties 2025. gadā.
