Hersonas apgabala padomes vadītāja pirmais vietnieks Jurijs Soboļevskis vēsta, ka pēdējā laikā uzbrukumu intensitāte apgabalam ir palielinājusies. Krievijas karaspēks otrdien 79 reizes šāvis uz Hersonas apgabalu, no dažādiem ieročiem izšaujot vairāk nekā 300 lādiņus.

Šauts arī pa pašu pilsētu, otrdien no rīta trāpīts arī pa vienu no vietām, kur šobrīd Hersonā var visvairāk sastapt cilvēkus – tas ir Centrālais tirgus. Šajā uzbrukumā bojā gāja viens cilvēks, bet 10 tika ievainoti.

"Šobrīd apšaudes turpinās, tajā skaitā pa Hersonu. Pēdējā apšaude beidzās burtiski pirms 15 minūtēm. Apšaudes rezultātā divi cilvēki ir vērsušies pēc medicīniskās palīdzības, vēl viens cilvēks vērsies pēc medicnīniskās palīdzības, bet viņš ievainojumus guva vakar," preses konferencē stāstīja Soboļevskis.

Pēc vakardienas uzbrukuma Hersonas centrāltirgum Ukrainas prokuratūra ir ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par kara noziegumu, jo Krievija apzināti mērķējot pa civiliedzīvotāju pulcēšanās vietu.

Šādu kriminālprocesu Ukrainā jau ir tūkstošiem. Ukraiņi negrasās aizmirst nevienu nogalināto. Taču no šiem procesiem uz priekšu pavirzījusies, kaut vai tiesājot attālināti, ir pavisam neliela daļa. Tiek gaidīts arī uz starptautisku kara noziegumu iztiesāšanu.

Krievijas propagandas mediji otrdien vēstīja, ka Kremļa saimnieks Vladimirs Putins esot viesojies Krievijas karaspēka okupētajā Hersonas apgabala daļā.

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka vismaz viņu rīcībā esošā informācija neliecina par kādiem pastiprinātiem drošības pasākumiem Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā. Tādi, visticamāk, būtu ieviesti, ja Putins patiešām būtu apmeklējis Hersonas apgabalu, Dņepras upes kreiso krastu. Ukraiņi uzskata, ka tā visa ir daļa no Krievija propagandas kampaņas, saviem iedzīvotājiem atrādot šo "jauno Krieviju".

Hersonas apgabala administrācijas pārstāvis zināja stāstīt, ka no okupētās teritorijas iedzīvotājiem ienāk ziņas, ka situācija tur esot ļoti sarežģīta – iedzīvotāji spiesti ņemt Krievijas pases, citādi ierobežota pieeja medicīnas pakalpojumiem, tāpat viņiem tiek piedāvāts pārcelties dzīvot uz Krieviju, solīts atbalsts, taču atsaucība neesot liela.

Pamest okupētās teritorijas, lai atgrieztos Ukrainā, viņiem šobrīd ir ļoti sarežģīti – vienīgais ceļš ir caur Krimu un Krieviju, tur ir jāiziet daudzi kontrolpunkti un pat bērni tiek nopratināti.

Ļoti sarežģīta ir arī Hersonas apgabala bērnu atgriešana atpakaļ Ukrainā. Hersonas un Harkivas apgabali ir divi no visvairāk šai ziņā cietušajiem; tieši no šiem apgabaliem visvairāk bērnu iestrēguši Krievijā.

Krievijas karaspēks šajos apgabalos saimniekoja vairāk nekā pusgadu, un tur esošajiem bērniem tika piedāvātas dažādas nometnes, atpūtas un izklaides pasākumi Krievijā, bet, kad viņiem bija jāatgriežas mājās, izrādījās, ka tas netika ļauts.

Tādējādi daudzi tūkstoši bērnu joprojām ir iestrēguši Krievijā. Kā varēja noprast no Hersonas apgabala administrācijas pārstāvja teiktā, arī vietējā vara līdzās nevalstiskajām organizācijām strādā, lai mēģinātu viņus atgūt.