Ministri spriež, ka šādi izdosies ievērojami stiprināt Baltijas valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu.
ĪSUMĀ:
- Baltijas valstis vienojušās kopīgiem spēkiem veidot aizsardzības līniju gar ES un NATO ārējo robežu.
- Galvenais mērķis ir atturēt Krieviju no iespējamā uzbrukuma, apgrūtinot agresorvalsts karaspēka pārvietošanos.
- Baltijas militārpersonas secina, ka aizsargbūves gar robežu nepieciešamas, lai aizstāvētu valsts teritoriju jau no pirmā metra.
- Aizsardzības ministrs Sprūds sola jau drīzumā iesniegt valdībā attiecīgu plānu.
- Igaunija jau paziņojusi, ka būvēs ap 600 bunkuru gar robežu ar Krieviju.
- Igauņi neplāno miera laikā pie robežas uzstādīt mīnas vai dzeloņstiepļu žogus, bet aizsarglīdzekļus glabās tuvumā, lai uzstādītu nepieciešamības gadījumā.
- Baltijas valstis arīdzan pastiprinās sadarbību pretgaisa aizsardzībā.
"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu.
Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," vēsta Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs… pic.twitter.com/iEvkcd7Dmi
— Andris Spruds (@AndrisSpruds) January 19, 2024
Kā norādīja Sprūds, Baltijas aizsardzības līnijas izveides mērķis ir agresora atturēšana un valsts teritorijas aizsardzība no pirmā centimetra.
"Ir vairāki veidi, kā to panākt. Protams, ir valsts plāni. Latvijas gadījumā mēs tikai pabeidzam militārās pretmobilitātes plānu. Tas tiks iesniegts valdībā mēneša beigās," sola Sprūds.
"Tas paredz vairākas dažādas robežu stiprināšanas aktivitātes. Es tagad neiedziļināšos detaļās, bet tie ir īstermiņa un ilgtermiņa plāni, kā virzīties uz priekšu robežas stiprināšanā."
"Runājot par Baltijas aizsardzības līniju, noteikti vēl ir daudz lietu, ko mēs varam darīt kopā. Attiecīgi saskaņojot nacionālos plānus, arī veicot kopīgus iepirkumus, veicot stratēģiskus un arī praktiskus soļus.
Tāpēc vēl ir daudz darāmā, jo jāatceras, ka apdraudējums mums nāk no vienas un tās pašas pašpārliecinātas agresorvalsts," sacīja Sprūds.
Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Rīgā notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.
"Krievijas karš Ukrainā ir parādījis, ka līdz ar bruņojumu, munīciju un cilvēku resursiem nepieciešamas arī fiziskas aizsargbūves uz robežas, lai aizsargātu Igauniju jau no pirmā metra," teica Pevkurs.
Viņš uzsvēra, ka šo aizsardzības būvju mērķis būs novērst militāro konfliktu Baltijas reģionā.
"Mēs sākam šo darbu, lai Igaunijas sabiedrība varētu justies droša, ka jebkāda mazākā riska gadījumā mēs ātrāk būsim gatavi dažādiem scenārijiem," pavēstīja Pevkurs.
"Baltijas valstīs mums nav stratēģiskā dziļuma; tas nozīmē, ka mēs nevaram atdot nevienu metru no savas teritorijas. Lai to garantētu – vienīgais variants ir būt gataviem jau no paša sākuma," atzina Pevkurs.
Igaunija plāno gar robežu ar Krieviju izbūvēt ap 600 bunkuru ar atbalsta punktiem. Tas izmaksātu ap 60 miljoniem eiro, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Katrā bunkurā varētu izvietot vienu vadu jeb ap 10 karavīru uz 35 kvadrātmetriem platības.
Bunkuru būvēšanu Igaunija plāno sākt 2025. gada sākumā.
Miera laikā uz Igaunijas robežas nav paredzēts izvietot nekādus spridzekļus, dzeloņstieples vai cita veida šķēršļus.
Tas nozīmē, ka aizsardzības joslā miera laikā nebūs uzstādītas mīnas, dzeloņstiepļu žogi vai tā sauktie "pūķa zobi", taču šie aizsardzības līdzekļi tiks glabāti netālu, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu ātri uzstādīt.
"Šajā aizsardzības līnijā būs jau noliktas pozīcijas. Ja būs nepieciešams, ja to ziņos mūsu brīdinājuma sistēmas, šajās pozīcijas tiks turēta arī munīcija. Galvenā doma ir, ka visas robežas garumā mums būs gatavas pozīcijas, ja nu tās nepieciešamas," skaidro Igaunijas aizsardzības ministrs.
"Protams, tas nav pāris mēnešu jautājums. Tas būs ilgāks periods, jo jārunā ar zemes gabalu īpašniekiem. Cerams, ka varēsim pēc iespējas vairāk izmantot valstij piederošo teritoriju.
Bet zināt, ka mēs visi šobrīd saprotam, ka tas ir kaut kas, kas mums jādara, un šī atziņa radusies, balstoties uz militārpersonu ieteikumiem. Tā ir mūsu politiskā izšķiršanās garantēt, ka tas notiks," sacīja Pevkurs.
Igaunijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis pulkvedis Tarmo Kundla vēsta, ka bunkurus nav plānots būvēt jūras piekrastē, jo tās aizsardzībai paredzēts izmantot citus aizsarglīdzekļus, piemēram, jūras mīnas un raķetes.
Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.
Tas paredz kopīgi izmantot HIMARS raķešu sistēmas gan miera laikā, gan iespējamā bruņotā konflikta gadījumā.
"Mēs attīstīsim principus, kā nodrošināt labāku aizsardzību, labāku sadarbību, lai apturētu iespējamā ienaidnieka kustību. Mēs piekritām arī turpināt attīstīt Baltijas valstu HIMARS sistēmu iespējas," informē Lietuvas aizsardzības ministrs Anušausks.
Ministri arīdzan vienojās, ka NATO īstenotā Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija tiks veikta no Lielvārdes aviācijas bāzes, kamēr Emari bāzē Igaunijā notiek renovācijas darbi.
Igaunijas aizsardzības ministrs norāda: Krievija saprot tikai spēku, tādēļ, ja vēlamies dzīvot mierā, mums jāgatavojas karam.
"Tas prasītu trīs, četrus gadus, lai Krievija atjaunotu artilērijas šāviņus tādā daudzumā, kā pirms iebrukuma Ukrainā," spriež Pevkurs.
"Jūras un gaisa spēkos viņi nav zaudējuši daudz. Krievijai šķiet vilinoša ideja atjaunot savu impēriju. Un daļa no šīs impērijas bija Baltijas valstis. Tas ir iemesls, kāpēc saprotam, ka apdraudējums ir un mums jābūt gataviem.
Tas nenozīmē, ka esam vāji. Krievijai jāparāda, ka esam stipri un vienīgā ziņa, ko Krievija saprot, ir spēks. Tas mums ir. Tā ir daļa no atturēšanas."
Baltijas valstis apliecināja apņēmību stiprināt atbalsta sniegšanu Ukrainai ar koalīciju palīdzību un atbalstīt viena otru šo koalīciju attīstībā.
Tāpat Baltijas valstis turpinās Ukrainas karavīru apmācību.
Gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pauda vienbalsīgu atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, kā arī uzsvēra nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt NATO pretgaisa aizsardzību reģionā.
Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību.
Noslēdzoties Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmei, vadošās valsts lomu trīspusējā sadarbības formātā no Latvijas pārņem Lietuva.
