Viņš arī aicinājis Ķīnu un Krieviju kopīgiem spēkiem "aizsargāt starptautisko godīgumu" un taisnīgumu, vēsta valsts ziņu aģentūra "Siņhua", atzinīgi novērtējot abu valstu "ciešo un efektīvo stratēģisko koordināciju".
"Divpusējās tirdzniecības apjoms ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni, kas virzās uz abu pušu izvirzīto mērķi – 200 miljardiem ASV dolāru," piebildis Sji.
2023. gada pirmo triju ceturkšņu laikā Krievijas un Ķīnas savstarpējā tirdzniecība augusi par gandrīz 30%, sasniedzot 176 miljardus dolāru.
Ironiski, ka Ķīna un Krievija savstarpējās tirdzniecības apjomu turpina mērīt abu valstu lielākās ģeopolitiskās konkurentes ASV valūtā.
Ķīnas līderis arī norādījis, ka pēdējo desmit gadu laikā viņš ar Putinu ticies "42 reizes un izveidojis labas darba attiecības un dziļu draudzību".
Ķīna šonedēļ rīko tā dēvētā Jaunā zīda ceļa projekta forumu, kurā piedalīsies 130 valstu vadītāji. Pekina izmanto šo forumu, lai vairotu savu globālo ietekmi.
Viesu saraksta augšgalā ir Putins, kuram šis ir pirmais ceļojums uz kādu no pasaules lielvalstīm kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tam sekojušās Maskavas nonākšanas starptautiskajā izolācijā.
Ķīna ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere, un pagājušajā gadā tirdzniecība starp abām valstīm sasniedza 190 miljardus ASV dolāru, kas ir jauns rekords, liecina Pekinas muitas dati.
Pekina ir izpelnījusies rietumvalstu kritiku par savu nostāju Ukrainas kara jautājumā, – Ķīna uzstāj, ka tā ir ievēro neitralitāti un atsakās kritizēt Maskavas iebrukumu.
Putins vizītē Ķīnā cenšas stiprināt abu valstu jau tā ciešās attiecības, lai gan eksperti uzskata, ka Maskava šajās attiecībās zaudē ietekmi.
Liela uzmanība forumā tiek pievērsta arī karam starp Izraēlu un palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās".
