Plānu gatavošana ir būtisks pagrieziens NATO domāšanā. Pēc Aukstā kara beigām alianse vairāk nekā 30 gadu neizstrādāja apjomīgus aizsardzības plānus, jo valdīja pārliecība, ka Krievija vairs nerada eksistenciālus draudus Eiropai.
Šo nostāju mainīja Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā. Tāpēc tagad norisinās intensīvs darbs pie rīcības plāniem potenciāla uzbrukuma gadījumā, ziņu aģentūrai apstiprināja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers.
"Būtiskā atšķirība starp krīzes pārvaldību un kolektīvo aizsardzību ir šāda: laika grafiku nosakām nevis mēs, bet gan mūsu pretinieks," sacīja Bauers.
"Mums ir jāsagatavojas tam, ka konflikts var izcelties jebkurā brīdī," sacīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.
Taču aliansei nopietnus izaicinājumus radīs nepieciešamība ievērojami palielināt kaujas gatavību. Pērn NATO vienojās par Ātrās reaģēšanas spēku palielināšanu no 40 tūkstošiem karavīru līdz 300 tūkstošiem karavīru, kā arī saražot nepieciešamo daudzumu ieroču un munīcijas. Un papildus jādomā arī par loģistikas uzlabošanu.
