Eiropas Komisija decembrī nolēma "atsaldēt" vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas Ungārijai pienākas no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aizstāvēja lēmumu izmaksāt daļu no līdzekļiem Budapeštai, jo vajadzīgās prasības bija izpildītas.
"Ap 20 miljardiem eiro joprojām ir iesaldēti. To izmaksa ir apturēta, jo pastāv bažas par LGBTQ kopienas tiesībām, par akadēmisko brīvību un patvēruma meklētāju tiesībām," teica EK priekšsēdētāja.
"Tajā pašā laikā Ungārija ir saņēmusi avansu "RePower" programmas ietvaros,kā visas citas dalībvalstis. Šis avanss tiek izmaksāts bez jebkādiem priekšnosacījumiem.
Tādi ir noteikumi. Mēs visi par tiem esam vienojušies un sekosim tiem. Tieši tas atšķir likuma varu no patvaļas."
Zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Terija Raintke uzskata, ka gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm beidzot ir pienācis laiks rīkoties izšķirīgāk pret Ungārijas valdību.
"Ko vēl jūs pieļausiet? Ungārija kļūst par arvien lielāku autokrātiju. Eiropa kļūst arvien vājāka savu pilsoņu priekšā, jo mēs nepildām viņu uzdevumus. Viņi pieprasa, lai mēs atbalstītu Ukrainu. Kolēģi, nopietni, mums vairs nav laika. Ukraiņi zaudē dzīvību. Ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību.
Tikmēr pie mums labākais Putina kalps sēž pie Eiropadomes galda, bloķējot mūsu atbalstu un apdraudot mūsu reputāciju tik izšķirīgā brīdī."
Ungārija ir bloķējusi ES lēmumu par papildu 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai. Paredzams, ka šis jautājums tiks apspriests ES līderu ārkārtas sanāksmē 1. februārī.
Eiropas Parlaments arīdzan paudis šaubas, vai šī gada otrajā pusē Ungārija būs spējīga pilnvērtīgi pildīt ES prezidējošās valsts pienākumus. Šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls, jo Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņojis, ka ātrāk atkāpsies no amata, lai kandidētu EP vēlēšanās.
Ja ES dalībvalstu līderiem neizdosies savlaicīgi vienoties par viņa aizstājēju, tad šos pienākumus pildīs Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš pazīstams ar savu eiroskeptisko nostāju.
