Kā vēsta portāls "Delfi.lt", 27. oktobrī ES līderu tikšanās beigusies pulksten 14.18 pēc Briseles laika. Taču jau pulksten 14.03 prezidenta lidmašīna pacēlusies no Briseles lidostas un nolaidusies Viļņā pulksten 17.48 pēc vietējā laika.
Jau pēc pāris stundām Nausēda bijis Kauņā, kur pulksten 20 sākās basketbola Eirolīgas spēle starp vietējo "Žalgiri" un Spānijas klubu "Valencia Basket". Nausēda šo spēli vērojis kopā ar sievu Diānu. Prezidenta klātbūtne nepalīdzēja, jo "Žalgiris" zaudēja ar 72:87.
Prezidenta pārstāvis atteicies komentēt šo lietu, tikai pavēstīja, ka Nausēda pēcpusdienā izlidojis no Briseles un vēlāk nolaidies Viļņā.
Lietuvas prezidents ārvalstu vizītēm izmanto Lietuvas Bruņoto spēku militāro transportlidmašīnu "Spartan", ko pāris stundu laikā iespējams pielāgot 24 pasažieru pārvadāšanai.
Lidmašīnai dažkārt bijušas tehniskas problēmas, piemēram, 2018. gadā toreizējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite tādēļ nevarēja ierasties uz Latvijas valsts simtgades svinībām Rīgā.
Lietuvas mediji savulaik vēstīja, ka tiek izskatīti citi risinājumi valsts augstāko amatpersonu pārvadāšanai. Piemēram, īrēt lidmašīnu ar 40 vietām no privātām kompānijām izmaksātu divus līdz četrus miljonus eiro gadā.
Savukārt jaunu lidaparātu pirkšana izmaksātu vēl dārgāk, jo būtu vajadzīgas divas šādas lidmašīnas, lai būtu ar ko aizvietot tehniskās apkopes laikā.
Šāds pirkums varētu izmaksāt ap 100 miljonu eiro. Piemēram, Polijas valdība par šādu summu iegādājusies divas "Gulfstream G550" lidmašīnas.
Kā zināms, 2010. gadā padomju ražojuma lidmašīnas "Tu–154" katastrofā pie Smoļenskas gāja bojā toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un liela daļa Polijas militārās vadības.
