Polijā piemin desmito gadskārtu kopš Smoļenskas aviokatastrofas

Polijā piektdien, 10. aprīlī, piemin desmito gadskārtu kopš traģiskās Smoļenskas aviokatastrofas, kurā 2010. gada 10. aprīlī gāja bojā 96 cilvēki, tostarp toreizējais valsts prezidents Lehs Kačiņskis un citas augstākās valsts un armijas amatpersonas.

Plkst.9.41, brīdī, kad tieši pirms desmit gadiem notika katastrofa, valsts augstākās amatpersonas, tostarp bojāgājušā prezidenta dvīņubrālis un valdošās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis, premjerministrs Mateušs Moraveckis un Seima spīkere Elžbeta Viteka nolika vainagus pie pieminekļa Leham Kačiņskim un pie netālu esošās piemiņas zīmes pārējiem katastrofas upuriem.

Tomēr, ņemot vērā ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā iegrožot jaunā koronavīrusa izplatību, piemiņas pasākumu vēriens ir ievērojami samazināts.

2010. gada 10. aprīlī Polijas valsts delegācija atradās ceļā uz Smoļensku Krievijā, lai piedalītos piemiņas pasākumos, kas veltīti 22 000 Polijas pilsoņu, kurus 1940. gada pavasarī noslepkavoja toreizējās PSRS slepenpolicija.

Varšava piektdien arī atkārtoti pieprasījusi Maskavai atdot katastrofā bojāgājušās lidmašīnas atliekas. Attiecīgu notu Polijas Ārlietu ministrija iesniegusi Krievijas vēstniecībai Varšavā.

"Neviena starptautisko tiesību norma nedod Krievijai pamatu piesavināties Polijas īpašumu," tviterī norādījusi ministrija.

Visi līdzšinējie Polijas diplomātiskie centieni atgūt lidmašīnas atlūzas bijuši neveiksmīgi.

Iepriekš Krievijas amatpersonas apgalvojušas, ka atlūzas nevarot atdot, jo neesot vēl pabeigta izmeklēšana krimināllietā, kas ierosināta saistībā ar aviokatastrofu.

Arī piektdien izplatītajā paziņojumā Krievijas Izmeklēšanas komiteja norādījusi, ka lidmašīnas atlūzas esot lietišķais pierādījums, piebilstot, ka ne reizi vien poļu ekspertiem dota piekļuve šīm atlūzām.

Saskaņā ar ziņojumu, kuru 2011. gadā publicēja Polijas Aizsardzības ministrijas izveidotā izmeklēšanas komisija, par katastrofas cēloni atzīta pilota kļūda ārkārtīgi biezā miglā, nepietiekamā pilotu apmācība lidojumiem ar šāda tipa lidmašīnām, kā arī Krievijas militārā lidlauka dispečeru dienesta neapmierinošais darbs.

Taču joprojām pastāv arī viedoklis, kas īpaši izplatīts partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) atbalstītāju vidū, ka katastrofa bijusi atentāta rezultāts, kurā, iespējams, vainojama Krievija, un ka valdība, ko tolaik vadīja Donalds Tusks, nav pienācīgi izmeklējusi šo versiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti