"Ar dziļām skumjām vēstu, ka esam saņēmuši ziņu par prezidenta Marti Ahtisāri nāvi," sacīja pašreizējais Somijas prezidents Sauli Nīniste.
Lielu daļu savas dzīves Ahtisāri veltījis, lai palīdzētu atrisināt dažādus starptautiskus konfliktus – viņš ir strādājis diplomātiskajās misijās ANO, ir Marti Ahtisāri Miera fonda (CMI) dibinātājs.
Ahtisāri vadītais Miera fonds ir kļuvis par vienu no vadošajām organizācijām pasaulē miera sarunu vadīšanā un konfliktu risināšanā.
2008. gadā Ahtisāri saņēma Nobela Miera prēmiju par viņa panākto Indonēzijas valdības un Brīvās Ačehas kustības (GAM) nemiernieku samierināšanu, tā izbeidzot trīs desmitgades ilgušo konfliktu, kurā gājuši bojā 15 000 cilvēku.
Abas puses konfliktā iesaistītās puses Ahtisāri raksturoja kā stingru, taču ar labu humora izjūtu un sirsnību apveltītu sarunu vadītāju.
"Man ir milzīga pacietība. Parasti es neesmu dusmīgs, bet varu būt bargs," viņš vēlāk sacīja un piebilda, ka, viņaprāt, panākumu atslēga ir spēja saprast cilvēkus.
Ahtisāri vairākas reizes bija ANO pārstāvis, palīdzot Namībijai ceļā uz neatkarību. Gan Marti, gan viņa sieva Eva Ahtisāri tika iecelti par Namībijas goda pilsoņiem.
Viņš arī bija arbitrs Kosovā 1999. gadā, kā arī laikā no 2005. līdz 2007. gadam.
Ahtisāri bija desmitais Somijas prezidents no 1994. līdz 2000. gadam.
2021. gada viņš pameta sabiedrisko dzīvi progresējošās demences dēļ.
Marti Ahtisāri dzimis 1937. gada 23. jūnijā Viborgas pilsētā, kas mūsdienās ir Krievijas sastāvā. Laikā, kad vinš kļuva par Somijas prezidentu, valsts joprojām bija ieslīgusi dziļā ekonomiskā depresijā, ko daļēji izraisīja ārējās tirdzniecības sabrukums pēc Padomju Savienības pastāvēšanas beigām.
Somijā tolaik bija gandrīz pusmiljons bezdarbnieku. Viņš atbalstīja pie varas esošo plašo koalīciju un publiski aizstāvēja valdības veiktos stingros izdevumu samazinājumus.
Ahtisāri inaugurācijas gadā, 1994. gadā, somi referendumā arī nolēma pievienoties Eiropas Savienībai. Dalība sākās nākamā gada sākumā.
Viņš bija pārliecināts, ka Somijai jākļūst par dalībvalsti visās starptautiskajās organizācijās, kuras veido Rietumu demokrātijas. 2014. gadā viņš pauda atbalstu arī valsts dalībai NATO.
