Kārlis Miksons: Ir pagājušas 498 (intervija notiek 6. jūlijā – K.M.) dienas kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā. Tieši tikpat dienu ir pagājis kopš Ukrainas gaisa telpas slēgšanas komerciālajiem lidojumiem. Varbūt varat pastāstīt, kā un cik ātri tika pieņemts lēmums par gaisa telpas slēgšanu?

Serhijs Koršuks: Mēs aizvērām gaisa telpu nekavējoties pēc kara sākuma. Mums bija ārkārtas sanāksme. Arī pirms kara sākuma mēs sākām gatavoties sliktākajam – mums bija vairākas sanāksmes, kurās pārrunājām dažādus scenārijus. Mums bija laiks sagatavoties.

Skatoties no šodienas skatu punkta, varu pateikt, ka plāns sevi pierādīja. Pasažieri un ārvalstu lidsabiedrības bija drošībā. Mēs strādājām smagi un panācām labāko iespējamo rezultātu.

Kāds kara laikā ir bijis Ukrainas Civilās aviācijas aģentūras galvenais uzdevums?

Mēs turpinām darbu pie tā, lai uzraudzītu Ukrainas aviācijas industriju. Daļa no Ukrainas Civilās aviācijas aģentūras strādā ārzemēs. Protams, mēs nodrošinām savu darbību atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Mēs cenšamies atbalstīt mūsu darbiniekus, kuri zaudē savas iemaņas slēgtās gaisa telpas dēļ.

Esot šeit, Latvijā, mēs ar jūsu Civilās aviācijas aģentūru pārrunājām dažādus tematus, kā Latvija var palīdzēt Ukrainai arī šajā jomā. Uz Ukrainu es braukšu ar labām ziņām, kuras esmu saņēmis no Latvijas – Civilās aviācijas aģentūra stingri atbalsta Ukrainu un domāju, ka mēs jau tuvākajā nākotnē varēsim uzlabot mūsu attiecības.

Šī sadarbība arī mums sniedz lielisku iespēju strādāt pie plāna, kas tiks ieviests, atverot Ukrainas gaisa telpu, uzreiz pēc mūsu, Ukrainas, uzvaras! 

Teju 500 dienas ar slēgtu gaisa telpu. Ko tas nozīmē Ukrainas civilajai aviācijai?

Tas ir liels izaicinājums, protams. Bez jebkādas aviācijas aktivitātes, bez ierastās dzīves un ritma… Mums ir jārada jauni noteikumi, lai aizsargātu savu nozari un cilvēkus. Tas ir liels izaicinājums Ukrainai, tās cilvēkiem un aviācijas nozarei. Es ticu, ka mēs uzvarēsim un atgriezīsimies pie normālas dzīves. 

Gada sākumā runāju ar "Antonov AN-225" kapteini Dmitro Antonovu, kurš teica, ka, lai atgrieztos tajā līmenī, kāds bija pirms kara, būs jāiegulda ļoti liels darbs. Kā jūs uz šo skatāties?

Protams, tā ir tiesa un mums būs jāiegulda milzums resursu, lai atgrieztos tur, kur mēs bijām. Mums jau tagad priekšā ir liels darba apjoms, lai turpinātu darbu pie sava restarta plāna. Šajā procesā mēs iesaistām arī mūsu partnerus.

Tas ir smags darbs, bet, atkārtošu, ka es zinu, ka būsim spējīgi atjaunot mūsu nozari un es arī ticu tam, ka jau tuvākajā nākotnē mēs varēsim atvērt Ukrainas debesis un Ukrainas aviācijas industrija atsāks darbu.

Ja runājam par Ukrainas debesīm, tad cik drošas tās ir, piemēram, ja runājam par valsts rietumiem – Ļvivas apgabalu, piemēram.

Diemžēl man ir jāsaka, ka bīstama ir visa Ukrainas gaisa telpa. Jūs jau zināt, ka šonakt Krievijas spēki uzbruka, jau kārtējo reizi veica triecienus Ukrainas teritorijā, tostarp Ļvivas reģionā. Šim uzbrukumam ir traģiskas sekas – vairāki cilvēki tika nogalināti un vairāki desmiti cilvēki tika ievainoti. Tas ir traģisks teroristu uzbrukums, jo uzbrukums bija pret civilo infrastruktūru.

Tajā pašā laikā mēs nepārtraukti analizējam situāciju un, iespējams, ka jau tuvākajā nākotnē šo procesu varēsim noslēgt, pēc kura publicēsim savu ziņojumu.

Es domāju, ka varbūt būs šāda iespēja, ka mēs atveram Ukrainas rietumu daļas gaisa telpu. Varbūt. Bet primārais jautājums ir par drošības situāciju un vai varam garantēt, ka šis apgabals būs drošs, lai veiktu lidojumus. 

Ja mēs runājam par gaisa telpas drošību, tad pirms kāda laika bija gadījums, kad citas valsts komerciālā pasažieru lidmašīna ielidoja Ukrainas gaisa telpā, lai aplidotu negaisa mākoni, kas bija virs Polijas. Vai tas notiek biežāk, nekā mēs redzam?

Jā, šāds gadījums bija un par to mēs saņēmām informāciju. Lidojums netika pakļauts nekādam riskam, jo tas notika, pirmkārt, Ukrainas rietumu pusē un, otrkārt, tas bija ļoti neilgs laiks, kā arī veiktais attālums bija aptuveni 100 kilometru. Tas bija ļoti drošs, jo lidojums Ukrainas gaisa telpā bija tik īss. 

Kurš komunicēja ar pilotiem šo īso laiku? Tie bija Ukrainas dispečeri vai kādas citas valsts?

Tie bija Eiropas dispečeri. Kā jau teicu, mēs bijām par šo informēti, bet ar navigāciju nodarbojās Eiropas kolēģi. Galvenais, ka šis lidojums nebija bīstams. 

Domāju, ka jautājums, uz kuru daudzi vēlētos zināt atbildi, cik ātri pēc uzvaras Ukraina var atvērt savu gaisa telpu?

Mūsu atkopšanās plāns ietver vairākas aktivitāšu posmus. Es domāju, ka divus vai trīs mēnešus pēc Ukrainas uzvaras mēs būsim gatavi atvērt mūsu gaisa telpu. 

Šeit mēs runājam par visu Ukrainas teritoriju vai tikai kādu valsts daļu?

Tas ir sarežģīts jautājums. Uzvaras gadījumā man liekas, ka varēsim atvērt visu gaisa telpu uzreiz. 

Kara sākumā gan Kijivas, gan Ļvivas lidostās palika vairākas ārvalstu pasažieru lidmašīnas un, ja var ticēt "Flightradar" pieejamai informācijai, ir notikusi šo lidmašīnu evakuācija. Protams, tas notiek slepeni, lidmašīnas Ukrainā lido bez šiem datu transponderiem… Varbūt varat nedaudz plašāk pastāstīt par šo?

Jā, šādi lidojumi bija, bet tā ir sensitīva informācija, ar kuru es nevaru dalīties. Es nevēlos komentēt, kā mēs šo darījām, bet vēlos uzsvērt, ka tika izdarīts viss, lai lidojums notiktu bez jebkāda apdraudējuma.

Ja varu piebilst, tad gribu teikt, ka esmu priecīgs būt šeit un esmu priecīgs par sadarbību, ko esam nodibinājuši ar Latvijas kolēģiem. Protams, daudzi atbalsta Ukrainu un mums tas ir svarīgi!

Duže djakuju! Slava Ukraini! (Liels paldies! Slava Ukrainai!) 

Gerojam slava! (Varoņiem slava!)

*

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs atzīst, ka Latvijai ir ko mācīties arī no Ukrainas kolēģiem, piemēram, Latvijas CAA sapratusi, ka tie plāni, kas izstrādāti, balstoties teorētiskajā bāzē, kara apstākļos nestrādātu.