Saskaņā ar piedāvāto reformas plānu Lietuvā obligāto militāro dienestu plānots saīsināt no deviņiem uz sešiem mēnešiem. Saīsinātu periodu drīkstēs dienēt arī tie, kas veselības dēļ armijai neatbilst, taču ir kvalificēti tādās profesijās, kas dienestā trūkst. Ministrija aplēsusi, ka deviņus mēnešus dienēs 50–65% iesaukto, bet 35–50% dienēs sešus mēnešus.
"Deviņi mēneši ir minimums, lai apmācītu (...) vienkāršu kājnieku. Nevienā pasaules valstī pēc deviņiem mēnešiem nav iespējams sagatavot pilnvērtīgu karavīru.
Mēs nonāksim pie tā, ka rezervistos būs 65% labi apmācītu karavīru un 35 % – "pusgatavu" karavīru,"
ieceri kritizēja aizsardzības eksperts un žurnālists Aleksandrs Matonis.
Lietuvas Aizsardzības ministrija gan rosinājusi trīskāršot atalgojumu tiem, kas sešu mēnešu vietā izvēlēsies ilgāku – deviņu mēnešu dienestu.
"(Pašlaik) sešu mēnešu laikā cilvēks apgūst karavīra pamatkursu, pēc tam trīs mēnešus iegūst speciālista vai vienības komandiera kvalifikāciju un tā tālāk," sacīja deputāts Arvīds Pocjus, atvaļināts ģenerālis un šobrīd Seima Drošības un aizsardzības komitejas loceklis.
Iesaukt varētu arī augstskolu studentus un 17 gadus vecus jauniešus, kas tikko pabeiguši mācības vidusskolā, tā paredz iepriekš izziņotais Lietuvas Aizsardzības ministrijas izstrādātais plāns.
Studenti varētu izvēlēties dienēt nedēļas nogalēs vai arī vasaras brīvlaikā, skaidroja Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Žilvins Tomkus. Viņš arī piebilda, ka tas ļautu dienēt arī tiem lietuviešiem, kuri studē ārzemēs.
"(Mērķis ir) pēc iespējas lielāku daļu (jaunu vīriešu) iesaistīt militārajā gatavībā," sacīja Tomkus.
Tikmēr studenti par ministrijas plāniem nav sajūsmā, brīdinot, ka, ja reformas tiks apstiprinātas, jaunieši kļūšot par nepilna laika studentiem un nepilna laika karavīriem, un studiju process var ciest:
"Studentiem jau tā ir daudz darba, īpaši tiem, kuriem studiju laikā ir jāstrādā," vērtēja Lietuvas Studentu savienības prezidents Pauļus Vaitiekus.
Lietuva apsver iespēju ieviest vispārēju iesaukumu, kas nozīmētu, ka ikviens skolu beidzis jaunietis tiktu iesaukts armijā, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Ministrija lēš, ka aktīvā rezerve 2030. gadā palielinātos līdz aptuveni 47 000 cilvēku.
Reforma ļautu palielināt iesaucamo jauniešu skaitu no 3800 līdz 5000 gadā.
Iecere dienējošo rindas papildināt ar 17 gadus veciem jauniešiem, kas tikko beiguši mācības vidusskolā, sabiedrībā raisījusi plašas diskusijas. Taču Lietuvas Jaunatnes padomes prezidents Daumants Katele ministrijas priekšlikumus vērtēja atzinīgi:
"Es to vērtētu kā pietiekami pozitīvu soli ceļā uz (...) vispārēju iesaukumu, kas beidzot ļaus mums atteikties no "loterijas" (iesaukšanas) principa."
