Viens no upuriem mira Vinnicas apgabala slimnīcā. Saskaņā ar Valsts policijas informāciju mirušie bija 52 un 53 gadus veci laulātie. Viņu 26 gadus vecais dēls tika izcelts no gruvešiem. Viņam joprojām tiek sniegta medicīniskā palīdzība, vēstīja medijs "Ukrainska Pravda".
Pretgaisa aizsardzība naktī darbojusies arī Kijivas apkārtnē, Hmeļņickas un Černihivas apgabalā, kā arī citviet.
Ceturtdien dienas laikā Krievijas armija spēcīgi apšaudīja Sumu apgabalu, ievainojot piecus cilvēkus. Krievijas uzbrukumi Sumu apgabalam pēdējo nedēļu laikā ir kļuvuši arvien postošāki.
Tāpat tiek ziņots par vienu Krievijas apšaudēs nogalinātu sievieti Zaporižjas apgabalā. Tā dienvidu daļā, kuru šobrīd daļēji anektējusi Krievija, kāda 76 gadus veca sieviete gāja bojā, kad viņai, atrodoties savā dārzā, trāpīja Krievijas šāviņa atlūzas, paziņoja Ukrainas gubernators Ivans Fedorovs.
Kopumā aizvadītajā diennaktī Ukrainas aizsardzības spēki gan arī atbruņojuši 580 okupantus, 11 bruņumašīnas un 15 artilērijas sistēmas.
Ukrainas gaisa spēki arī paziņoja, ka Krievija naktī uz tās teritoriju izšāva 27 Irānā ražotos bezpilota lidaparātus un astoņas raķetes. Ukraiņiem visu izdevies atvairīt.
Tikmēr jaunais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apmeklējis vienu no karstākajiem frontes rajoniem – Avdijivku.
Tur viņš kopā ar komandieriem apsvēris labākās iespējas Ukrainas karaspēkam un aizsardzības nostiprināšanas pasākumus.
Kā pēc tikšanās saziņas vietnē "Telegram" pavēstīja Sirskis, krievi atbalsta savu ofensīvu ar intensīvām artilērijas apšaudēm un aktīvu bezpilota lidaparātu izmantošanu.
Okupantu lidmašīnas periodiski uzbrūk ar vadāmajām bumbām KAB-500 no 40–50 kilometru attāluma, bet savas pozīcijas kaujas laukā piesedz ar elektromagnētisko ieroču palīdzību.
Sirskis piebilda, ka savu darbu frontē viņš veltījis "visefektīvāko aizsardzības veidu" organizēšanai.
"Kopā ar komandieriem apsvērām labākos variantus mūsu karaspēka, manevrējošo rezervju, munīcijas un citu materiālo līdzekļu nodrošināšanai. Tika veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai stiprinātu aizsardzību un organizētu visu operatīvās struktūras elementu pastāvīgu mijiedarbību šajā virzienā. Mēs turpinām darbu," "Telegram" rakstīja virspavēlnieks.
Ukrainā reģistrēti arī aptuveni 50 gadījumi, kad Krievija raidījusi uz Ukrainu Ziemeļkorejas raķetes, paziņojis Harkivas apgabala prokuratūras vadītājs Oleksandrs Fiļčakovs.
"Mūsu reģionā oficiāli dokumentēts viens gadījums, kad Krievija izmantoja Ziemeļkorejas raķeti "KN-23" jeb "Hwasong 11"," sacīja Fiļčakovs, piebilstot, ka gan valsts, gan starptautiskie eksperti apstiprinājuši, ka 2. janvārī Harkivā trāpījusi šāda tipa raķete.
Viņš norādīja, ka Ukrainas militārie eksperti runājuši par vēl diviem gadījumiem, kad uz Harkivu raidītas Ziemeļkorejas raķetes, un tiek gaidīti ekspertīzes rezultāti, kas to apstiprinās.
"Kopumā Ukrainas teritorijā ir reģistrēti aptuveni 50 gadījumi, kad Krievija izšāvusi Ziemeļkorejas raķetes," paziņoja Fiļčakovs. Viņš piebilda, ka šīs raķetes skārušas sešus reģionus.
"Tās ir zemas kvalitātes, izgatavotas no zemas kvalitātes metāla. (..) Raķetēm ir nepilnīga kontroles sistēma. Tās lidojuma rādiuss ir aptuveni 700 kilometri, kas ir daudz vairāk nekā "Iskander" raķetei, kuras lidojuma rādiuss ir 250 kilometri. Ir daudz gadījumu, kad šī raķete eksplodē gaisā," norādīja Fiļčakovs. Vizuāli Ziemeļkorejas raķetes atgādina raķetes "Iskander".
Savukārt Krievija apgalvoja, ka Ukraina sākusi bezpilota lidaparātu un artilērijas uzbrukumus apgabaliem, kas atrodas tuvāk valstu kopīgajai robežai.
Krievijas Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs saziņas vietnē "Telegram" rakstīja, ka Ukrainas armija esot apšaudījusi Greivoronas pilsētu un tā rezultātā miris viens teritoriālās pašaizsardzības vienības dalībnieks.
Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien paziņoja, ka ir notriekusi dronus un raķetes virs Belgorodas un Kalugas apgabala uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Maskavas.
Arī Krievijas Lipeckas apgabala gubernators piektdien paziņoja, ka divi droni tika notriekti rajonā, kas atrodas aptuveni 300 kilometru (180 jūdžu) attālumā no Ukrainas.
Apšaudīta arī Krievijas kontrolētā Donecka. Maskavas ieceltās amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumos nogalināti trīs bērni.
"Naktī notikušās barbariskās apšaudes rezultātā ... tika reģistrēts tiešs trieciens kādai mājai dzīvojamā rajonā," saziņas vietnē "Telegram" rakstīja Krievijas ieceltais Doneckas mērs Aleksejs Kulemzins. "Bojā gāja trīs bērni. 2007. gadā dzimusi meitene, 2021. gadā dzimusi meitene un 2014. gadā dzimis zēns," viņš piebilda.
Krievijas spēki pagājušajā mēnesī ieņēma Avdijivkas pilsētu, kas atrodas tikai dažus kilometrus uz ziemeļiem no Doneckas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs, un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.
