Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO pašreizējā sistēma ir balstīta uz saskaņotām vadības procedūrām, kurās iesaistīti ASV kodolieroči un citi NATO sabiedrotie, kas nodrošina transportu un loģistiku. Protams, ir arī divi citi sabiedrotie ar kodolieročiem – Apvienotā Karaliste un Francija.
Sabiedrotajiem nevajadzētu darīt neko tādu, kas mazinātu uzticamību šai kārtībai, piebilda bloka vadītājs, reaģējot uz Vācijas valdības pausto par Francijas, Lielbritānijas un ASV kodolieročiem kā draudu mazināšanas līdzekli.
Stoltenbergs arī atzinīgi novērtēja to, ka NATO Eiropas valstis un Kanāda savu aizsardzības budžetu papildināja ar vairāk nekā 600 miljardiem ASV dolāru. Pagājušajā gadā ir bijis nepieredzēts pieaugums par 11%.
"Šogad es paredzu, ka 18 sabiedrotie aizsardzībai tērēs vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir sešas reizes vairāk nekā 2014. gadā, kad to darīja tikai trīs sabiedrotie. 2024. gadā NATO sabiedrotie Eiropā pirmo reizi ieguldīs aizsardzībā kopumā 380 miljardus dolāru, kas ir 2% no to kopējā iekšzemes kopprodukta," sacīja Stoltenbergs. "Mēs arī runājām par munīcijas ražošanas apjoma palielināšanu, lai papildinātu mūsu krājumus un turpinātu atbalstīt Ukrainu. Mums ir jāpāriet no lēnā miera laika tempa uz strauju ražošanas tempu, ko pieprasa karš. Lai to paveiktu, ražotājiem ir vajadzīgi līgumi, un tikai dažu pēdējo mēnešu laikā NATO ir vienojusies par līgumiem 10 miljardu dolāru vērtībā."
