Vācijas mediji vairākas dienas neziņoja par Jaungada naktī pret sievietēm vērstu vardarbību Ķelnē. Izskan aizbildināšanās ar svētku brīvdienām, taču kā visticamākais iemesls mediju klusēšanai tiek minēts tas, ka aculiecinieki un upuri notikušajā vainoja cilvēkus ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu izcelsmi. LTV raidījuma "Kultūršoks" aptaujātie mediju eksperti uzskata, ka Ķelnes notikumi liek medijiem izvērtēt savus profesionālos kritērijus, lai atgūtu zaudēto auditorijas uzticību.
Jau vēstīts, ka Jaungada naktī Ķelnē notika masveida seksuāli uzbrukumi sievietēm. Vietējie Ķelnes mediji reaģēja laicīgi, taču no sākotnējām ziņām lokālajos medijos nebija iespējams apjaust notikušā mērogu. Reģionālie un nacionālie mediji vispār klusēja. Tikmēr sociālie tīkli vienkārši uzsprāga.
Nacionālā televīzijas kompānija ZDF par Ķelnē notikušo ziņoja tikai pirmdienas, 4. janvāra, pēcpusdienā, pēc tam atvainojās, atzīstot, ka reaģējuši novēloti. Vairums aptaujāto mediju ekspertu uzskata, ka Vācijas mediji apzināti pieņēma lēmumu klusēt, respektējot politisko klimatu valstī.
"Jauns fenomens mediju darbā. Ir pilnīgi skaidrs, ka parasts krimināls noziegums - izkaušanās, seksuāla aizskaršana uz ielas pilsētas centrā - momentā būtu ziņās. Un nevar ticēt, ka nebija informācijas. Tieši tāpēc, ka bija informācija, ka varētu būt saikne ar imigrantiem, iestājās pilnīga mediju darba paralīze," saka Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Dr. sc. soc. Anda Rožukalne.
"Šī četru dienu vilcināšanās nozīmē, ka medijiem ir lielas problēmas tādu vai citādi iemeslu dēļ rakstīt, kā ir," uzskata žurnāliste Baiba Strautmane.
Ķelnes vietējā izdevuma "Koelner Stadt-Anzeiger" galvenā redaktora vietniece Sāra Brabaka noliedz lēnu reaģēšanu uz notikumiem, noveļot vainu uz maldinošu policijas paziņojumu.
"Mēs, "Koelner Stadt-Anzeiger", nemaz nereaģējām lēni," saka Sāra Brabaka. "Pirmo rakstu mēs publicējām piektdien pulksten 12. Mēs ziņojām par to, ka vairākas sievietes piedzīvojušas seksuālus uzbrukumus, taču mēs nezinājām pilnu notikušā ainu, jo policija izplatīja nepatiesu paziņojumu, ka Jaungada naktī viss bijis mierīgi."
1. janvārī publicētajā ziņā teikts, ka uzbrucēji bijuši nezināmi vīrieši. Tikai nākamajā dienā Ķelnes medijs publicēja upuru teikto, ka uzbrucējiem bijis Ziemeļāfrikas izcelsmes izskats.
"Notikušā apmērs dažu dienu laikā pieauga. Domāju, ka tas ir iemesls, kāpēc daudzi mediji tikai pirmdien aptvēra, cik tas ir nopietni. Domāju, tas nebija tāpēc, ka viņi negribētu ziņot, bet tāpēc, ka bija nedēļas nogale," turpina Brabaka. "Ziniet, mums ir ļoti daudz nacionālistiski noskaņotu cilvēku, kuri apgalvo – nebija ziņu tāpēc, ka prese melo, ir polititkorekta un nevēlas parādīt bēgļus sliktā gaismā. Es esmu diezgan pārliecināta, ka šī motivācija ir jāizslēdz."
"Vēlme būt pamatotiem, atbildīgiem, visu pārbaudīt un nesatraukt cilvēkus pavērsās milzīgā beazatbildībā, tādā profesionālā nolaidībā," uzsver Rožukalne.
"Meinstrīma mediji vienmēr ir uzskatījuši, ka viņi zina, kas jādara, ka viņi rīkojas pēc noteiktiem baušļiem, ka viņi nosaka, kāda informācija nonāk publiskajā telpā. Sociālie tīkli to apgāž pilnībā," norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Sanita Jemberga.
"Viens no maniem skaidrojumiem, kāpēc tas parādījās no pirmdienas, bet ne ātrāk, ko nevar uzskatīt par briesmīgu sabiedrības maldināšanu vai neinformēšanu - gan vietējā, gan starpreģionālā prese, visticamāk, nesteidzās ar publikācijām, jo tāda veida publikācijas varētu interpretēt kā naida kurināšanu," saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Žurnāliste Baiba Strautmane sauc Skudras skaidrojumu par īstermiņa apsvērumiem.
"Tie ir tādi īstermiņa apsvērumi. Skaidrs, ka šajā brīdī kaut kas tāds var notikt, bet nerakstīt tāpēc, lai kāds vācietis neaizietu sadot imigrantiem, tas tikai nozīmē atlikt šo procesu un padarīt to mazāk valdāmu, tāpēc jau ir kvalitatīvu mediju atbildība ziņot tā, lai atspēkotu vai līdzsvarotu baumas un subjektīvi emocionālus vēstījumus, kas izplatās sociālajos tīklos," saka Strautmane.
"Ja mediji sāk vairāk uztraukties par to, ko domās par tiem, kas uzbruka, nevis par to, kas notika ar upuriem, tad kaut kas ir fundamentāli greizi," problēmu raksturo Jemberga.
"Ir iestājusies piesardzība, ārkārtīgi augstā līmenī pašcenzūra. Ja tagad atklāsies, ka tie gadījumi vairākās pilsētās vienlaicīgi ir bijuši organizēti, tas padara mediju klusēšanu par līdzdalību noziegumā," saka Rožukalne.
Ķelnes notikumu atspoguļojums ir daļa no samilzušas problēmas Vācijas medijos. Piemēram, pirms mēneša, kad Alvis Hermanis pārtrauca sadarbību ar teātri Hamburgā, Vācijas mediji izmantoja tikai teātra producenta sniegtos komentārus. Kad dienu vēlāk Alvis Hermanis izplatīja paziņojumu ar savu skaidrojumu, neviens vācu medijs to nepublicēja.
"Esmu pārliecināts, ka Hamburgas mediji informēja par faktu. Kas attiecas uz viedokļiem, tie ir brīvi. Grib, stāsta, par ko bija sašutis, grib – nestāsta," - tā Ojārs Skudra. Savukārt Jemberga uzskata, ka žurnālistikai šobrīd ir problēmas tikt galā ar radikāliem viedokļiem.
Aptaujātie eksperti atzīst – Ķelnes notikumi ir milzīgs pavērsiens, kas no medijiem pieprasa kritiski izvērtēt savu profesionālo darbību. Tā būs pilnīgi jauna diskusija, jo esam pilnīgi jaunā situācijā. Pirmkārt, tā ir uzticības krīze – sociālās aptaujas uzrāda, ka 40% Vācijas iedzīvotāju neuzticas medijiem, viņi uzskata, ka mediji mīkstina ar bēgļiem saistītās ziņas.
"Südwestrundfunk" radio galvenā redaktore Sabīne Geipele atzīst, ka saskata zināmu nelīdzsvarotību bēgļu situācijas atspoguļojumā medijos. Tāpat viņa ievērojusi kolēģu tendenci pēdējā gada laikā ziņot tikai pozitīvas lietas par bēgļiem, domājot par integrāciju.
"Godīga pašrefleksija, godīga kļūdu atzīšana nav notikusi. Es domāju, ka būs, ka tas prasa kādu laiku, jo citādi nebūs iespējams atjaunot normālas attiecības ar savu auditoriju," norāda Rožukalne. "Domāju, ka tiks pastiprināti profesionālās ētikas kodeksi, būs diskusijas profesionālajā vidē."
"Šī saruna ir neizbēgama, jo šīs situācijas atkārtosies. Un mediju pienākums ir nepāriet tai līnijai, kur ir patiesības noskaidrošana vienā pusē un naida kurināšana otrā pusē. Šobrīd politkorektuma dēļ mēs tai līnijai netiekam pat tuvumā," saka Jemberga.
"Ja ne iekšējā regulācija un profesionāla analīze un darba izvērtējums, tad no ārpuses tirgus piespiedīs pārdomāt un saprast, ka medijs jau nepastāv tāpēc, lai Merkelei būtu ērtāka politika. Medija jēga ir palīdzēt cilvēkiem dzīvot," ir pārliecināta Strautmane.
