Ukrainas prezidenta un ASV valsts sekretāra tikšanās publiskajā daļā, klātesot žurnālistiem, Zelenskis sacīja, ka visvairāk šobrīd Ukrainas bruņotajiem spēkiem trūkst pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas īpaši nepieciešamas Harkivas apgabalā.

Kā ziņoja aģentūra "Reuters", Zelenskis norādīja, ka Harkivas apgabala aizsardzībai ir nepieciešamas vismaz divas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".

BBC korespondents Kijivā vēsta, ka Zelenskis arī sacījis, ka Ukrainas karavīriem šis ir grūts periods, un pateicies Blinkenam par ASV Kongresa nesen apstiprināto  militārās palīdzības paketi.

"Milzīga pateicība no ukraiņu puses amerikāņiem par to," sacīja Ukrainas prezidents.

Viņš piebilda, ka tagad ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīz saņemt ieročus no ASV.

Atbildot uz to, Blinkens atzina, ka Ukrainas spēki frontē piedzīvo grūtus laikus, un piebilda, ka ASV palīdzība ir ceļā. 

"Šis ir izaicinājumu laiks. Bet mēs arī zinām, ka [raugoties] īstermiņā, palīdzība jau ir ceļā. Daļa no tās jau ir ieradusies, un daļa vēl tikai gaidāma. Tai būs patiesa nozīme kaujaslaukā pret Krievijas agresiju. Mēs kopā ar daudziem citiem Ukrainas partneriem esam noskaņoti panākt, ka jums kara laukā veicas," teica Blinkens.

Jau ziņots, ka Blinkens otrdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā.

Šī ir jau ceturtā Blinkena vizīte Ukrainā, kopš Krievija 2022. gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu.

Aprīļa beigās ASV Kongress pēc mēnešiem ilgas kavēšanās apstiprināja 60 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai, dodot iespēju atsākt bruņojuma piegādi Kijivai.

Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs šī rīta paziņojumā norādījis, ka nolūkā glābt savu karavīru dzīvības atkāpās no pozīcijām Harkivas apgabala Lukjancu ciema tuvumā.

Projekts "DeepState" norāda, ka krievu karavīri ir ieņēmuši šo ciemu. 

Tas atrodas apmēram 5 km uz dienvidiem no Krievijas–Ukrainas robežas. Situācija saglabājas saspringta Doneckas apgabala Vovčanskas apkārtnē, kur notiek sīvas cīņas starp ukraiņu un krievu karaspēku. 

Apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs vēsta, ka šodien notikušajos krievu uzbrukumos Vovčanskai nogalināti divi civiliedzīvotāji.

Tikmēr Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs medijiem komentējis to, kā varētu attīstīties situācija frontē. 

Intervijā laikrakstam "The New York Times" viņš norādījis, ka ukraiņu karaspēks saskaras ar "kritisku situāciju valsts ziemeļaustrumos" karavīru trūkuma dēļ. 

Viņa ieskatā, krievu uzbrukuma mērķis ir novērst ukraiņu karavīru uzmanību no citiem frontes sektoriem. Budanovs atzīst, ka trūkst karavīru rezervistu. Amerikāņu laikrakstam viņš arī norādījis, ka tuvāko dienu laikā ir sagaidāms jauns Krievijas uzbrukums Sumu apgabala virzienā.

Otrdien pieslēgumā Ukrainas televīzijas vienoto ziņu maratonam Budanovs atzīmējis, ka krievu karaspēks koncentrējas pierobežā pie Sumu apgabala. 

"Šobrīd Harkivas apgabalā notiek Krievijas pierobežas operācijas aktīvā fāze. [..] Teikt, ka ienaidniekam ir izdevies gūt ievērojamus panākumus, būtu nepatiesi. Vienlaikus ir svarīgi atcerēties, ka situācija ir diezgan saspringta un tā ļoti ātri mainās. Taču pēc stāvokļa vakar vakarā, manuprāt, novērojama strauja tendence uz stabilizāciju. Tas nozīmē, ka pretinieks būtībā ir bloķēts tajās robežās, kurās viņš varēja iekļūt. Turpinās Ukrainas bruņoto spēku operācija, lai turpinātu stabilizēt situāciju un sākt izstumt pretinieku aiz mūsu valsts robežām," sacīja Budanovs.

Savukārt Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs šorīt paziņojis, ka nevalstiskā organizācija "Save Ukraine" no okupētajām teritorijām ir izglābusi sešus bērnus.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.